|
|
|
|
|
|
|
| | Nenožēlojot nekā | | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ar basām kājām
Pār sasistām spoguļa lauskām
Izaicinot likteni
Un nenožēlojot to,
Ko izdarīju vakar/…/
Neizjūtot ne mazākās sāpes
Ar stikla lauskām
Piedzītu pilnu sirdi]
Nesam katrs savu nastu
Neskatoties cik smaga tā.
Šoreiz vienkārši paklusēšu
Nesakot ne vārda.
Varbūt tā –
Pat labāk…
Liekulīgiem vārdiem skanot
Netika pateikts nekas;
Šoreiz vairs nelīdzēs.
Svešu ausis gaidīs ko vairāk
Par tukšiem solījumiem
Un mēmiem vārdiem/
Mani paglābs laiks
Kas dzēsīs jebkuras pēdas
Ko atstājām smiltīs;
Laipojot pa vidu –
Jautājumiem un atbildēm.
Ja netiks aizmirsts nekas
Tad nāksies citu risinājumu rast,
Dzēšot pēdas aiz sevis//
Rodot mierinājumu piedošanā~
Pieņemot to kā
Pēdējo iespēju,
Kas tika dota. (22.05.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|