|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Bet tagad | | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Bet tagad es spļauju savas dusmas tev sejā.
Un vai tās vispār ir dusmas?
Jā, tās ir dusmas, bet tajās neesi vainīgs tu. Piedod.
Stulbo bezpalīdzību un izmisumu es paturu sevī,
tev dodu tikai pārpalikumus, caur filtru attīrītu ūdeni, lai tu nenoindētos...
Mūsdienās visādi gadās...
Tu stāstīji man puķes, precīzāk pienenes - manas mīļākās.
Tās izdzēra visu izfiltrēto ūdeni, palika pilna glāze dvēseles gružu!
No tiem pienenes nepārtiek - tās novīta, tad izkalta un visbeidzot sapuva.
Pārvērtās par zemi, vasarai aizejot.
Atkal pie visa vainīga es?!
Kā vienmēr...
(28.05.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1239
Kopā:6640282
|
| |
| |
|
Autori
