|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Cilvēks – spožākais dārgakmens pasaules kronī | Autors - Lauris Krolis
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Cilvēks. Kas ir šī būtne? Ir tik daudz atbilžu. Taču, vai mēs spējam, vai varam pilnīgi droši pateikt, kas ir cilvēks, lai nevienam nebūtu vēlēšanās ko pielikt vai mainīt? Krīt zvaigznes, un Saules vēji noglāsta pieri zaigojošajai komētai. Tas ir brīnumaini. Taču vislielākais brīnums, par jebkuru planētu vai zvaigžņu sistēmu pārāki, esam mēs, košākais dārgakmens Radītāja kronī. Viņa veidotās eksistences spožākā zvaigzne. Cilvēka cilts.
Nav lielāka grēka kā apsmiet un pazemot visdārgāko. Uzspļaut dzīvības svētumam. Kas gan uzdrošinās nicināt tos, kuru dēļ Viņš sūtīja savu Dēlu šajā pasaulē. Atbilde ir skarba: tie esam mēs. Ja jau tikai ar dažiem indivīdiem pietiek, lai apkaunotu visu rasi, tad kā lai jūtamies, ja ir tūkstošiem tūkstošu to, kas dara ļaunu? Ko briesmīgi, neaptverami ļaunu. No vēstures stundām zinām, ka visām lielajām civilizācijām bijuši vergi. Divkājaini, beztiesiski radījumi, kurus kā lopus skaitīja pēc galvām, izmantoja visur, kur vien un cik ilgi vien varēja. Un pēc tam? Nīlā pie krokodiliem, Divupes tuksnešos pie lauvām, Jaunajā pasaulē kādā pagrabā, starp žurkām. Ne goda, ne cieņas vai tiesību aizstāvēties. Garlaicīgi... Var jau vēstures skolotāja stāstīt, ka to laiku ļaudis dzīvoja, juta, mīlēja un cieta tāpat, kā mūslaiku paaudzes. “Mūs tas neskar” parasti ir visbiežākais arguments. Bet vai tiešām? Skolotāja nopūšas. Nav ko teikt. “Ētika un iecietība tik daudziem jaunajiem ir sveša.” Bet arī viņa nezina, kas notiek aiz pazīstamās pasaules robežām. Tik daudziem nav ne jausmas, ka vergu tirdzniecība joprojām pastāv, turklāt tajā apgrozās agrāk nepieredzētas naudas summas, kas aizvien pieaug! Kaut kas ir jādara, jārīkojas! Bet kā? Un vai tas vispār ir mūsu spēkos? Lai cīnītos ar problēmu, tā jāizprot.
Man ir jautājums: “Vai ir tik grūti būt cilvēcīgam?” Ko tad nozīmē tādam būt? Tas ir – dzīvo, un ļauj dzīvot citiem. Mīli – un ļauj mīlēt citiem. Ciet – taču neliec, lai tevis dēļ ciestu kāds cits. Pasaulē ir tik daudz ciešanu, katrs sāpju piliens piepilda jau tā smago kausu, kas mums visiem ir jāizdzer. Tikai cilvēcība var mūs glābt no mums pašiem, no mūžības okeāna, kurā esam izraisījuši neprātīgu vētru, kas kuru katru brīdi draud nojaukt aizsprostus, apslāpēt bākas uguni un ieraut mūs savās tumšajās, baisajās dzīlēs. Tikai cilvēks ar dvēseli spēja atmodināt cilvēcību miljardu aukstajās akmens sirdīs. Bet kas gan ir cilvēks? Šis jautājums kopš ar pirmatnīgās enerģijas piesātinātajiem, sprakstošajiem aizlaikiem urdījis daudzus. Gudri vīri sēdēja pie kvēli liesmojoša ugunskura, zem sarkanajām kāvu debesīm, un prātoja, sarauca grumbās savas sirmās galvas. Viņi vēlējās izprast visdiženāko noslēpumu, bet nespēja. Var jau būt, ka viņi spēja paredzēt vētrasputnu lidojumu un pavēlēt pūķiem, sastādīt mirstīgā nākotnes stāstu un uzrakstīt Visuma vēsturi, nozagt Zelta Aunādu un pārvērst akmeni zeltā. Var jau būt. Taču līdz cilvēka būtības mīklai viņi netika. Tā slīdēja caur pirkstiem, bet allaž pamanījās izsprukt. Kāpēc? Tāpēc, ka blakus bija viņi. Priekšmeti bez vārda, tiesībām uz nākotni. Vergi. Patiesa cilvēcība nav iespējama bez taisnības. Un kas tā par taisnību, ja vieni māk tik vien kā sacensties savā starpā ar izlaidību, izšķērdību un medībām, bet otri cieš no murga, kas tiek saukts par dzīvi. Bet kas ir mainījies mūsdienās? Ko mums dod prātu apžilbinošais progress, ja tam seko neaptverama, nepiedodami ļauna ēna. Mūsdienu verdzība...
Kā gan tas ir iespējams? Šķiet, tam par labu iekārtota pati pasaule. Kur neģēļi ņem jaunas meitenes, kuras kā preces pārdot milzīgajai seksa industrijai? Jebkur, it visur! Bijušajā Padomju Savienībā, mazattīstītajās Āfrikas valstīs un mafijas kontrolētajās teritorijās Āzijā, Dienvidamerikā. Viņiem nepietiek ar tām, kuras pašas izlēmušas nodarboties ar pasaules senāko profesiju, lai tādējādi visbiežāk segtu parādus. Nē, nepavisam. Tā kā vairs nav tie laiki, kad var ielauzties kādā ciematā un no turienes ar brutālu spēku nolaupīt dzīvo preci, tiek pielietota viltība. Pievilcīgie darba sludinājumi, kas sola jaunietēm ar skaistu augumu strādāt vienkāršu darbu un saņemt pienācīgu atalgojumu, arī, ja nav priekšzināšanu konkrētajā nozarē, nodrošina mafijas darboņiem patstāvīgu “preces” pieplūdumu.
Joprojām krīt zvaigznes, un pelēki vilki gaudojot izsaka sāpes un niknumu savam sudrabainajam virsaitim - Mēnesim. Tā tas bijis jau no laika iesākuma. Un kādēļ lai šis rituāls neilgtu mūžīgi? Taču tumsas paspārnē notiek arī kas briesmīgāks. Un tas nedrīkst turpināties. Kaulaina, asiņaina roka sniedzas pēc mūsu bērniem. Tā apdraud mūsu nākotni, jo katras tautas nākamība piedzimst ar tās mazuļu pirmo kliedzienu šīs zemes dzīvē. Šī roka ir cilvēku tirdzniecība. Reizē tas ir kā augonis, kas jāizgriež. Vispirms ir jākliedē neziņa, kas klājas par šo problēmu, ar patiesības lāpu jāapgaismo katra šī tumšā briljanta nāvējošā šķautne. Jākliedz tik skaļi, lai ikviens dzirdētu, lai katram būtu skaidrs. Runājiet, rakstiet, diskutējiet! Televīzijā, radio, globālajā tīmeklī un presē. Atdariet lūpas sev un ausis citiem. Neļaujiet nevienam izmantot, padarīt nevērtīgu Radītāja visaugstāko sasniegumu, Viņa mīlestības darbu. Sargājiet visdārgāko! Sargājiet cilvēku!
(05.06.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2244
Kopā:6108576
|
| |
| |
|
Autori
