|
|
 |
|
|
|
|
| | Viņa | | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš viņu pazina. Jā, viņš zināja, ka tā ir viņa. Varbūt pēc tās liktenīgās pienenes ausī. Iespējams, viņš torīt bija par daudz iedzēris etiķi. Varbūt. Bet tā bija viņa. Ar rozi zobos. Skaista, izaicinoša, viss kā vienmēr. Viņa skraidīja viņam apkārt, bet neļāva sev noglaust galvu. Ārprāts, cik gan ilgi viņš viņu nebija redzējis. Tiesa, viņa nebija savā labākajā izskatā, bez rotām ap kaklu, izspūrusi, nedaudz nosmulējusies (nekad nevērtē nevienu pēc izskata, labi? Tad es būšu tavā pusē). Viņa atkal piederēja tikai viņam. Viņa kucīte. Viņa brīnišķīgā kucīte. (31.05.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|