|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viņa | | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš viņu pazina. Jā, viņš zināja, ka tā ir viņa. Varbūt pēc tās liktenīgās pienenes ausī. Iespējams, viņš torīt bija par daudz iedzēris etiķi. Varbūt. Bet tā bija viņa. Ar rozi zobos. Skaista, izaicinoša, viss kā vienmēr. Viņa skraidīja viņam apkārt, bet neļāva sev noglaust galvu. Ārprāts, cik gan ilgi viņš viņu nebija redzējis. Tiesa, viņa nebija savā labākajā izskatā, bez rotām ap kaklu, izspūrusi, nedaudz nosmulējusies (nekad nevērtē nevienu pēc izskata, labi? Tad es būšu tavā pusē). Viņa atkal piederēja tikai viņam. Viņa kucīte. Viņa brīnišķīgā kucīte.
(31.05.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1112
Kopā:6586996
|
| |
| |
|
Autori
