|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viņa | Autors - Ney
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš viņu pazina. Jā, viņš zināja, ka tā ir viņa. Varbūt pēc tās liktenīgās pienenes ausī. Iespējams, viņš torīt bija par daudz iedzēris etiķi. Varbūt. Bet tā bija viņa. Ar rozi zobos. Skaista, izaicinoša, viss kā vienmēr. Viņa skraidīja viņam apkārt, bet neļāva sev noglaust galvu. Ārprāts, cik gan ilgi viņš viņu nebija redzējis. Tiesa, viņa nebija savā labākajā izskatā, bez rotām ap kaklu, izspūrusi, nedaudz nosmulējusies (nekad nevērtē nevienu pēc izskata, labi? Tad es būšu tavā pusē). Viņa atkal piederēja tikai viņam. Viņa kucīte. Viņa brīnišķīgā kucīte.
(31.05.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera (16.09.2019, 13:42)Iemeslu daudz un dažādu, un ne vienmēr vajag publicēt visus dzejoļus. Patlaban strādāju pie citu žanru darbiem ;)CM_Mike (16.09.2019, 11:52)ā, tātad bija nopietns iemesls.bez smecera (15.09.2019, 21:47)Autori>Jānis Šišlo>Neizdotās grāmatas
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
