|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neticu | Autors - Ney
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Būt savvaļas zvēram mūsdienu sabiedrībā ir nomācoši. Tu vēlies būt pats, bet Tu nevari. Ir tikai viena vēlme – izrauties no šī zvērudārza. Un tad pienāk vēstule no svešinieka. Viņš arī iet manu ceļu. Es nekad nevienu tā nejūtu, bet šoreiz gribu ticēt, ka nav iemesla nebūt brīvam. Nebijušas izjūtas.
Es esmu cita persona, paturot sevi... Ir rasts jauns ceļš, asiņojošajai dvēselei ir uzlikts ielāps. Tomēr kāds saprot. Atkal, atkal, atkal.. Tā jau ir bijis! Neticu.
(31.05.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2911
Kopā:7656108
|
| |
| |
|
Autori
