|
|
 |
|
|
|
|
| | Neticu | Autors - Ney
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Būt savvaļas zvēram mūsdienu sabiedrībā ir nomācoši. Tu vēlies būt pats, bet Tu nevari. Ir tikai viena vēlme – izrauties no šī zvērudārza. Un tad pienāk vēstule no svešinieka. Viņš arī iet manu ceļu. Es nekad nevienu tā nejūtu, bet šoreiz gribu ticēt, ka nav iemesla nebūt brīvam. Nebijušas izjūtas.
Es esmu cita persona, paturot sevi... Ir rasts jauns ceļš, asiņojošajai dvēselei ir uzlikts ielāps. Tomēr kāds saprot. Atkal, atkal, atkal.. Tā jau ir bijis! Neticu. (31.05.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|