|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neticu | Autors - Ney
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Būt savvaļas zvēram mūsdienu sabiedrībā ir nomācoši. Tu vēlies būt pats, bet Tu nevari. Ir tikai viena vēlme – izrauties no šī zvērudārza. Un tad pienāk vēstule no svešinieka. Viņš arī iet manu ceļu. Es nekad nevienu tā nejūtu, bet šoreiz gribu ticēt, ka nav iemesla nebūt brīvam. Nebijušas izjūtas.
Es esmu cita persona, paturot sevi... Ir rasts jauns ceļš, asiņojošajai dvēselei ir uzlikts ielāps. Tomēr kāds saprot. Atkal, atkal, atkal.. Tā jau ir bijis! Neticu.
(31.05.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (19.02.2020, 20:35)Nu, vai te ir kas jauns?bez smecera + (viesis) (15.02.2020, 19:06)Izveidots jauns dzejas blogs tautai: laikazvans.lv Pagaidām patukšs, gaidu domu biedrus un viņu gara darbus.Paula1111 (viesis) (15.02.2020, 18:37)Bez smecera, paldies liels par e-pasta adresi, uzrakstīju! Veiksmi Jums ar bliga izveidi! Būšu priecīga palasīt! :)
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
