|
|
|
|
|
|
|
| | Tā ir atkarība | Autors - ivi
| | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu ielaidi mani
Savā ziedu pļavā,
Bet piekodināji negulēt,
Tikai pasmaržot gaisu.
Es neko nezinādams piekritu.
Un nu es nezinu, kā pateikt tev,
Es palikšu, prom neiešu,
Nedzen mani prom, es neiešu.
Man iepatikās gulēt ar tevi
Tavās ziedu pļavās,
Tā smarža padarīja mani atkarīgu,
Gulēt ejot, es to jūtu.
Es jūtu tavas margrietiņas,
Arī nezāles es jūtu, bet zini,
Nezāles ir jāizplēš laukā
Un man patīk ravēt tevi.
Tu jau arī plēs manus matus,
Nu tos, kas sašķēlušies,
Tu izjūti mani, kad es snaužu
Tavās ziedošās pļavās.
Nāks rudens. Nebūs silto pļavu.
Nekas būs krāsaino koku,
Zem kuriem mums abiem tupēt.
Mana atkarība nepazūd, tā paliek un mainās. (25.06.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1206
Kopā:6117787
|
|
|
|