|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Uz zvaigznēm | Autors - Esmu grēcinieks
| | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es esmu cilvēks.
Kā cilvēks nogrimis renstelē.
Krītot noliku sev priekšā restes,
Smagas, sarūsējušas dzelzs restes.
Tomēr caur niecīgām starpām
Es skatos uz zvaigznēm.
Uz viņu spožām smailēm.
Un domāju tiecamies uz tām,
Bet tiecos uz restēm,
Uz smagām, sarūsējušām dzelzs restēm.
Uz restēm kuras sev priekšā noliku,
Kuru dēļ brīvībā netiku.
Uz restēm, kuras liedz man sakatu
Uz zvaigznēm.
(01.07.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1996
Kopā:6416306
|
| |
| |
|
Autori
