|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es par sirdi cīnīšos | Autors - Hektors
| | Komentāri (13)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
kaisle dun
tavās velnišķīgajās acīs
gremdējot visas sāpju zemūdenes,
nocērtot vecus kokus
un nodzēšot pavardā mātes liesmiņu.
es ienāku pa durvīm,
bet patiesībā esmu izgājis tālu prom –
skrien gar acu zīlītēm
netīri debesu skūpsti –
ak, tad tieši tik slikti es jūtos.
lai taču tu man beidzot atvērtos
es atveros pats
tik liels kā visas triumfa arkas
un reizē tik mazs
kā mūsu šaurās durtiņas.
skrien puteņi mūsu būdā
un visas narcises agonijā krīt,
tu laikam esi tik trausla,
laikam tik aizejoša,
ka pa durvīm tiec ārā tikai tu.
sirds kā visu vectēvu laiva
negrimst un turas un pretojas,
bet liktenis man ir vīns,
tu aizgāji – nu un tad!
es par sirdi mūžam cīnīšos – pat tad!
(30.06.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2000
Kopā:6416310
|
| |
| |
|
Autori
