|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Saruna nekur | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nākotnīte grūtdienīte savas miesas ģindējusi
Cilvēceļi, joku desas, redzēja to labai būt.
Nākotnīte atraitnīte visus savus zaudējusi,
Kopējs tai ar pagātni ir tik laika rāds, kas jūk.
Nākotne ir nogurusi, savas miesas atlaidusi,
Nav par ko tai pārdzīvoties, viss jau noticies, kam būt.
Nākotne ir sabirusi likumsakarībās klusi –
Nav tai vairāk daļas lielas, nav vairs puķu, nav kam plūkt.
Nākotne uz savu māsu, savu māsu Pagātnieci
Laikam nedaudz apvainojās, pietika jau uzdzīvot.
Pagātne tik dikti kauca, citi bij tie vaininieki,
Visi paši vaininieki, viendiennieki apskatot.
Nākotne tad padomāja, visu ko vien varējusi,
Teicās, būs tā Nebūtība, patiesāk būs tā.
Nākotne tad ieminējās, vēl tik daudz nav sabeiguši,
Ja vēl laikā atmodīsies, spēs vēl mēģināt.
22.02.2003
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2293
Kopā:7263124
|
| |
| |
|
Autori
