|
|
|
|
|
|
|
| | Atklāsme | | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad domas aizslīd nebūtībā
Kad saule pazūd aiz apvāršņa
Kad acīs parādas asaras
Kad galva bezspēcīgi nolaižas
Kad skatiens atduras zemē
Kad vējš noglāsta vaigu
Kad jūti kā vējš atņem tev asaru
Kad sirds važis tiek saņemtas ciešāk
Kad šķiet, ka viss ir zudis
Kad šķiet, ka esi kļuvis neredzams
Kad tukšums eksistē tavā vietā, bet
Tieši tad kāds cieši satver tavu roku,
Un maigus čukstus tev saka
Tad tu atskārt, ka tu ESI-TU DZĪVO!
Un blakus ir cilvēki, kuri visgrūtākajos mirkļos cieši staver tavu roku,
ieskatas dziļi acīs un čukst vārdus:
"Atver acis un apzinies to ko redzi un jūti" (07.07.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|