|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sapņotāja | Autors - Kristīne Berķe
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai ziedu smarža,
Ko jūtu sapnī,
Kad pamodīšos,
Pazudusi būs?
Negribu ticēt.
Es taču esmu sapņotāja.
Es vienmēr vēlos rozes un lilijas
Un vizbulītes ar ziliem ziediem,
Un neaizmirstulītes smaidu.
Ar aizvērtām acīm
Es jūtu šo brīnišķo smaržu,
Kas apņem un iegremdē sevī.
Kā kuģis tajā es grimstu.
Tik dīvaini.
Man ir iespēja izrauties
No važām šīm zīda un zelta,
Bet kāda dīvaina tieksme mani
Pie tevis ar varu rauj.
Es ļaujos šim sapnim
Kaut šo īso brīdi.
Man saldi smaržo neļķes
Un jasmīni uzsmaida ziedot.
Es ceru, ka smarža šī nezudīs
Arī tad, kad sapnis būs galā,
Ka nebūs ilgas pēc bijušā,
Pēc ilūzijas galu galā.
(18.07.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1975
Kopā:6416285
|
| |
| |
|
Autori
