|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sapņotāja | Autors - Kristīne Berķe
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai ziedu smarža,
Ko jūtu sapnī,
Kad pamodīšos,
Pazudusi būs?
Negribu ticēt.
Es taču esmu sapņotāja.
Es vienmēr vēlos rozes un lilijas
Un vizbulītes ar ziliem ziediem,
Un neaizmirstulītes smaidu.
Ar aizvērtām acīm
Es jūtu šo brīnišķo smaržu,
Kas apņem un iegremdē sevī.
Kā kuģis tajā es grimstu.
Tik dīvaini.
Man ir iespēja izrauties
No važām šīm zīda un zelta,
Bet kāda dīvaina tieksme mani
Pie tevis ar varu rauj.
Es ļaujos šim sapnim
Kaut šo īso brīdi.
Man saldi smaržo neļķes
Un jasmīni uzsmaida ziedot.
Es ceru, ka smarža šī nezudīs
Arī tad, kad sapnis būs galā,
Ka nebūs ilgas pēc bijušā,
Pēc ilūzijas galu galā.
(18.07.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
