|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sēžot | Autors - Miss
| | Komentāri (14)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sēžot mokošā kapa klusumā,
Redzēt mīļoto cilvēku
Mēmi lūkojamies tukšumā,
Ir auksti...
Bet tavas plaukstas,
Kas vienmēr mani tik maigi skar,
Šodien klusē...
Gribās kliegt, gribās runāt,
Kaut muļķības, bet pārtraukt
Šo debesu un zemes sazvērestību,
Bet nenāk pār lūpām ne vārdiņš...
Šeit vainīgs nav neviens..
Bet tie ir tikai mirkļi,
Kurus vērts ir izturēt un aizmirst.
Un jau pēc mirkļa,
Redzēt tavas smaidošās acis,
Kas tagad mīļi lūkojas manī,
Ne aklā tukšumā...
Un atkal varu būt laimīga,
Laimīga par to likteņa dāsnumu,
Kas man devis tevi...
(29.07.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1203
Kopā:6129331
|
| |
| |
|
Autori
