|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nesaprasts | | Komentāri (18)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šo sestdien skatoties ziņu sižetu par “Rigas PRAIDE 2005” norisi, atminējos un atradu vienu savu dzejoli, kurš, manuprāt, atbilst tai tolerances “pārpilnajam” stāvoklim, kurš ir izveidojies manā mīļajā Latvijā.
Pelēka Saule manos mākoņos ļimst,
Pēdējais stariņš ir dzisis.
Pamiris laiks parka alejā gārdz,
Es pats esmu izsamisis.
Domas plēš caurumus dvēselē,
Acis vairs nerāda skaidri.
Jūtas pār barjerām lēkdamas krīt,
Aiz upei skan sāpjpilni vaidi.
Bet cilvēki garām skrien. Smaidpilnas sejas.
Ne rūpju, ne sāpju, ne “Sveiki!”, ne “Čau!”
Jo viņiem vēl azotēs spīd viņu Saules.
Manai starp viņējām vietas vairs nav.
(02.08.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3394
Kopā:6433357
|
| |
| |
|
Autori
