|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nesaprasts | | Komentāri (18)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šo sestdien skatoties ziņu sižetu par “Rigas PRAIDE 2005” norisi, atminējos un atradu vienu savu dzejoli, kurš, manuprāt, atbilst tai tolerances “pārpilnajam” stāvoklim, kurš ir izveidojies manā mīļajā Latvijā.
Pelēka Saule manos mākoņos ļimst,
Pēdējais stariņš ir dzisis.
Pamiris laiks parka alejā gārdz,
Es pats esmu izsamisis.
Domas plēš caurumus dvēselē,
Acis vairs nerāda skaidri.
Jūtas pār barjerām lēkdamas krīt,
Aiz upei skan sāpjpilni vaidi.
Bet cilvēki garām skrien. Smaidpilnas sejas.
Ne rūpju, ne sāpju, ne “Sveiki!”, ne “Čau!”
Jo viņiem vēl azotēs spīd viņu Saules.
Manai starp viņējām vietas vairs nav.
(02.08.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1824
Kopā:7252332
|
| |
| |
|
Autori
