|
|
|
|
|
|
|
| | Nesaprasts | Autors - Vinicijs
| | Komentāri (18) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šo sestdien skatoties ziņu sižetu par “Rigas PRAIDE 2005” norisi, atminējos un atradu vienu savu dzejoli, kurš, manuprāt, atbilst tai tolerances “pārpilnajam” stāvoklim, kurš ir izveidojies manā mīļajā Latvijā.
Pelēka Saule manos mākoņos ļimst,
Pēdējais stariņš ir dzisis.
Pamiris laiks parka alejā gārdz,
Es pats esmu izsamisis.
Domas plēš caurumus dvēselē,
Acis vairs nerāda skaidri.
Jūtas pār barjerām lēkdamas krīt,
Aiz upei skan sāpjpilni vaidi.
Bet cilvēki garām skrien. Smaidpilnas sejas.
Ne rūpju, ne sāpju, ne “Sveiki!”, ne “Čau!”
Jo viņiem vēl azotēs spīd viņu Saules.
Manai starp viņējām vietas vairs nav. (02.08.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1215
Kopā:6129343
|
|
|
|