|
|
|
|
|
|
|
| | Šķiršanās | Autors - only_me
| | Komentāri (20) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vārds pa vārdam no mutes veļas,
Ne lejā krīt tie, ne augšā ceļas.
Tie paliek gaisā karājoties,
Manā sirdī glabājoties.
Tavi vārdi: „Es tevi ienīstu!”
Kaut neviens tādus vairs neteiktu!
Tie tik skan un skan un visi no tavas mutes.
„Kaut beigtos reiz tavi vārdu plūdi,
Tu nesaproti, ka tu to pašu, ko es jūti?
Nu beidz, saņemies, nomierinies!
Šķiramies, katrs uz savu pusi šā kā tā ies!”
Es sitīšu sienu līdz asaras sāks birt,
Kamēr tu liksi citai meitenei mirt
No domām, ka nekad vairs nebūsi viņas.
Jauna diena, jauns sākums, jauna es,
Un nu man vienalga vai Tu esi uz pasaules.
Man blakus ir cilvēks, kuram es esmu dārga,
Par tevi viņš nekad nedzirdēs ne vārda,
Jo tu esi nulle, tu neesi nekas
Kā izslimotas vējbakas
Vienreiz mūžā un vairs nekad! (29.08.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1974
Kopā:6416284
|
|
|
|