|
|
|
|
|
|
|
| | Kucēns | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es meklējos kā suns pa pažobelēm,
Deguns gaisā, slapjš kā rasas tīts.
Es luncinos un reizē redz man rejam,
Bet reizēm atkal guļot - aste trīc.
Es meklējos, bet tas vairs nav kā agrāk,
Ir pagājis jau laiks, kad jābūt “tā”.
Es apostos ar daudzām, tas man sanāk,
Bet neplānoju, skrienu rotaļā.
Es padauza, kam dzīves jēga smaidīt,
Es slampa, kas ies visur, kur to sauks!
Es bezrūpis, kam ļoti patīk baudīt,
Nu vienkāršs ir, es baudu visur slauks!
Es kucēns esmu, kuram prāta kauliņš,
Es kucēns, kuram rotaļas tā tīk!
Lai sauc tad mani kādreiz mana mīļā
Par kucēnu, tas vārds ir zelta vīts!
Es meklējos kā suns pa pažobelēm,
Pa jumtiem, pagrabiem un parkiem.
Es apostos un palēkāju dejā,
Bet tālāk – gan jau dzīve labāk zin’!
Es meklējos kā suns pa pažobelēm,
Bet negribas man īsti iesaspringt.
Ik katra deja atgādina vēlmes,
Kas nepiepildītas, bet sirdī vēl jau ir.
15.08.2004 (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|