|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Reinkarnācija | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Še, laikam dzejnieks nomiris nu i,
Vairs sāpes nemana, bet skats vēl miglā tīts.
Tam bail pie svešas dzejas skarties, irt,
Ka nesaslimst ar kseroslimību, kas nīkst.
Tas varbūt aizmidzis, lai atkal mostos citāds,
Vai sviedis dvēseli par to, lai dzīvot tīk.
Kad nesāp, kad tik daudz ir skaidrs, vienkāršs,
Tad sarežģījumi tā atkrīt, nav ko mīt.
Šim vārdotājam, līdz kas jaunais nācis,
Par mērķi bija paļāt, šķirot, sist,
Bet tagad atkal svešais jāiemācās –
Ko redzēt citādi, lai pretī dotu just.
Šis dzejnieks klusi miris savā kapā,
Kur mūžu pavadījis, citus nezinot,
Bet atkal piedzimis ir laimīgs, saules starā
Kāds puika, kuram tikai pamuļķot.
Šis puika nesīs katru dienu viņam ziedus,
Uz kapa malas uzliks, pateiksies par to,
Ka devis vecais pamatus un priekus
Par to, ka saprast dots ir atšķirt jauno, gājušo.
Pa reizei puika apjautāsies bikli,
Vai dzejnieks neatdzims, bet atbilde vai būs?
Bet viņš tik pats, grib uztvert šamo mirkli,
Jo citādi nav paša tendences, tad jēga zūd.
Vai jēga vārdotājam būt, kad pašam sāpes?
Vai jēga dzejot, ja no tā tik ledus pil?
Vai varbūt atļaut notikt, tā, kā dzīve sāka
Un doties traucienam, kad laimes tik daudz ir.
Šķiet, laikam dzejnieks nomiris nu i,
Tā lūpas sastingušas pašlabumā taisnā,
Bet šķietas, ieskaties, tā bālās lūpas smīn!
Tam varbūt koma pusapjausta, kādreiz celsim gaismā!
13.10.2004
/Personības skaldnes/
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2226
Kopā:6563559
|
| |
| |
|
Autori
