|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vīra pastāsts | | Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai cigareti? Vīnu?
Sēdies. Viss okei?
Kas tad tevi, tādu vīru?
Labi, vienu ielej.
Tad stāsti, vecīt,
Laika daudz,
Kādas domas galvu jauc?
Pag, ierausim, pro!
Nu iekārtojies ērtāk.
Un iesāka vīrs stāstu šo,
Ja iznāk laiks, tad pārlūko.
Sākās tas, kad sāku es dienestu armijā. Latvijas armijā. Nu, bet visu pēc kārtas. Tā kā es biju nedaudz trenējies karatē, paņēma mani izlūkbataljonā. Izvietojies tas tepat, pierīgā. Biju jau dzirdējis nostāstus par tur pastāvošo “cietuma” kārtību. Pirmajā dienā man pienāca klāt 2 metrīgs latgalietis(man nav nekas pret latgaliešiem) un teica,... iedo uzsmēķēt. Atteicu, ka nesmēķēju. Tad viņš teica, ka te nodienējis jau 2 gadus, un man vecie jāapkalpo, lai pēc 3 minūtēm atrodu smēķi. Es mierīgi sēdēju uz gultas un neņēmu viņu galvā. Pēc kāda laika, acīmredzot pēc 3 minūtēm, man uzmeta uz galvas segu un kādi četri mani dauzīja, kad izrāvos, nevarēju pat īsti saprast, kuri tie bija, jo apkārt stāvēja daudzi. Nevienam gar mani nebija daļas. Sapratu, ka jācīnās būs vienam.
Latgalietis bija virsdienestā. Nākošā dienā viņš cigaretes triku izspēlēja ar nākamo jauniesaukto, tas skraidīja un lūdzās visiem cigareti, kamēr kāds iedeva, tā viņš iekļāvās 3 minūtēs. Es sāku latgalieti neieredzēt. Svēra viņš savus 120 kg un divpudu bumbas mētāja kā nieku. Latgalietis arī laikam juta manu naidu un kādu laiku lika mani mierā, jo viņam pietika citu pakalpiņu. Tad notika tas gadījums, par kuru rakstīja visas avīzes, viņš un viņa rokaspuiši atsita 2 jaunajiem nieres un aknas, bet vadība visu novēla uz nelaimes gadījumu mācībās. Latgalietis bija zirgā.
Un tad pienāca tā diena. Es atnācu vakarā no mācībām, latgalietis sēdēja uz manas gultas un lasīja vēstuli, manu vēstuli, no manas meitenes un ņirgājās par katru vārdu. Tad es neizturēju, iekrāvu viņam pa zobiem, tūliņ pat trīs viņa pakalpiņi atrāva mani no viņa, un es biju pie sienas. Visi četri nāca man virsū, nez no kurienes viņiem rokās bija metāla stieņi, pa vidam latgalietis atkārtoja mīļvārdiņus no vēstules. Es izrāvu dieniniekam nazi un dūru latgalieša lielajā rumpī, visi atsprāga atpakaļ. Latgalietis izbrīnījies skatījās uz iedurto nazi, es to izrāvu un dūru vēl reizes piecas. Beidzot viņš nokrita. Iestājās kapa kl
Nu un šodien ir pirmā diena, kopš esmu iznācis no cietuma
Tu zini, tur ir normālāki cilvēki, nekā latgalietis, tur ir savs goda kodekss. Bet tas jau ir cits stāsts. Pro!
(18.09.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
