|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aizvērtās durvis | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Cik viegli ir aizvērt durvis. To prot jebkurš. Iezejot no mājām tike aizvērtas durvis. Dažkārt (bieži) tās tiek arī aizslēgtas.Izejot no veikala tiek aizvērtas durvis. Arī izejot no skolas. Vārdu sakot, pārsvarā durvis tiek aizvērtas izejo no jebkuras ēkas vai telpas. Durvis tiek aizvērtas arī no iekšpuses – kādu pavadot. Pavadot uz kādu laiku vai varbūt pat uz visiem laikiem. Tieši šādas durvis es domāju. Bet tomēr ne gluži tādas. Tās nav ne no koka, ne no metāla un ne arī no kāda cita materiāla. Un tās nav nedz istabas, nedz veikala, nedz arī kādas citas ēkas durvis. Tās ir neredzamās durvis. Uz sirdi.
Cik jauki ir dzīvoties kādam sirsniņā. Bezrūpīgi smieties, smaidīt un vienkārši justies laimīgam. Bet ko iesākt, ja vienā jaukā brīdī, kad dodies uz sirsniņu, lai kādu iepriecinātu, izrādās, ka sirsniņa ir aizslēgta/un atslēga ir nolauzta/? It kā varētu mēgināt ierāpties pa logu. Tas noder, ja dzīvo 1. stāvā. Bet, ja nu jātiek līdz 3. vai pat 5. stāvam? Zvanīt ugunsdzēsējiem un tekt, ka netieku iekšā mīļotā cilvēka sirsniņā? Nu tā taču nevar!
Protams, vislabākais un loģiskākais veids būtu piezvanīt vai pieklauvēt pie durvīm.ir izmēģināts – tur nevienc nedzird vai arī vienkārši negrib dzirdēt.
Varētu pa durvju apakšu ieslidināt zīmīti ar vārdiem: “Es tevi mīlu...”, un cerēt, ka adresāts to saņems. Saņemt gan nau saņems, tikai, kā reaģēs? Varbūt atslēgs durvis un mīļi apskaus, bet varbūt, izlasot zīmīti, tikai pasmiesies un to izmetīs. Bet nu – kas neriskē, tas nevinnē. Katrā ziņā man gadījās 2. variants.
Vēl varētu sēdēt aiz durvīm un gaidīt, kad kāds dosies uz sirsniņu, un tā pavisam nemanot iespraukties iekšā, bet kāda jēga? Bez vajadzības jau tās sirsiņa sdurvis atvērtas netiktu. Ja kāds dosies tur iekšā, tad man vietas tur vairs nebūs. Tā kā jēgas no tās gaidīšanas nav nekādas.
Ja daudz skatītas filmas, var mēģināt atcerēties kādu triku, un mēģināt durvis uzlauzt, bet no tā laikam arī jēgas nekādas, jo, ja gribēsi tur uzturēties, bet sirsniņas īpašnieks nē, tad ti un tā atkal tiksi izlikts aiz durvīm, un varēi atkal sākt mocīties ar domām, k;a tikt tur iekšā.
Šķiet, ka nekas cits neatliek, kā vien doties vien prom. Sāpīgi jau tas ir, bet bet ko gan citu darīt, jau nav atslēgas? Protams, var gaidīt un cerēt, ka slēdzene ir sabojājusies, bet vai tā nebūs sevis mānīšana? Vienkārši jādodas prom. Ja ir vēlēšanās, u ja kāds nau jau ievilinājis savā sirsniņā, tad jau laiku pa laikam ta nejauši var noiet garām tām durvīm. Paraustīt aiz roktura, vai nav atvērtas. Ja nebūs, tad vairs pat nav vērts mēģināt. Bet, ko var zināt, varbūt slēdzene patiešām būs bijusi sabojājusies, un tagad durvis būs atvērtas, un tieši tu būsi tas, kas šai sirsniņai būs trūcis...
(30.09.2005) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
