|
|
|
|
|
|
|
| | Miķelītim | Autors - Inese Liberte
| | Komentāri (10) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tavas acis mani pavadīs mūžīgi,
Un dvēsele sekos pa pēdām.
Man gribējās tevi nosargāt
No visām nelaimēm un bēdām.
Tavs skatiens man lika salūzt
Un piecelties atkal no jauna.
Tavs siltums man likās mīļi
Un glāstoši siltumu sajust.
Es neesmu eņģelis debesīs,
Un nava man varas tādas –
Noticēt neiespējamam
Un radīt brīnumus kādus.
Es tavu ķepiņu sajutu,
Un piedod man – mīļais un jaukais,
Ka no divām iespējām
Man nācās vēlēties ļauno.
Tik zinu, ka Dievam ir grūti
Nolemt ikviena vietā.
No izvēles – nāve vai ciešanas,
Es izlēmu tavā vietā.
Mīļo sirsniņ, tu piedod,
Es esmu tikai cilvēks.
Jel piedod, ka nevaru nosargāt
To, kas man, iespējams, pieder.
Mīļais mans, labais, ardievas.
Es ļoti, tik ļoti mīlu,
Ka domāju eņģeļi sagaidīs
Un aizvietos manu mīlu.
Jaukais, mans vienīgais Miķelis.
Esi man līdzās ik dienas.
Un palīdzi nosargāt sajūtu,
Ka esam mēs vienoti vienmēr.
In memoriam… 2005. gada 23. septembris, 12:30
(25.09.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|