|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tēvam | | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vilciens tik ātri jau traucas,
Pazūd koku neveiklās ēnas.
Manas mājas jau attālinās,
Bet sāpe nemazinās.
Vēlos kā vilciens tik ātri es skriet
Un savu sāpi nemanot atsiet.
Kārtējo reizi man neizdodas –
Pie visa vainīgas atmiņas.
Smadzenēs stāv rakstīti tavi vārdi,
Kas skanēja kā pērkona dārdi –
„es neesot tavs bērns.”,
Dvēsele uzplaiksna kā zibens spēriens.
Vilciens tik ātri jau traucas,
Pazūd koku neveiklās ēnas;
Uzrodas mīļas ģimenes atmiņas,
Neaicinātas atnāk asaras.
(14.10.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1061
Kopā:7228031
|
| |
| |
|
Autori
