|
|
 |
|
|
|
|
| | 2 Ceļi | Autors - breakeG
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
… Es zinu divus zemes ceļus:
Viens tumsā tīts,
Kur melnais mēness atspulgs
Sveic savus drūmos veļus;
Ar skūtām galvām, dobjām acīm
Tie klusi brien uz nekurieni..
To bālo miesu trauc vergu spazmas,
Bet mātēm klēpī guļ slimas atvases.
Šis ceļš tik tukšs un biedējošs
Gar nezālēm guļ kaulu kaudzes…
Tie atmirdz melnā mēness gaismā
Un tikpat melna dvēsele-
Vientuļa mutuļo gaisā.
Kas tas?!
Vai tiešām galā atspīd gaisma?
Tur beidzas viena ceļa
Nebeidzamais gals,
Lai krustām ietu pāri citam..
Tas otrs ir tik tīrs un balts!
Gar skaistām puķēm lido taureņi
Un melnā mēness vietā-
Gaišzili mākoņi!
Te dzīviem miroņiem pretī skrien
Smejošas puķu jaunavas
Tik jautras, brīvas, nebēdnas..
Kur zudis šis sāpju dzelzs vītenis?
Še satiekas divi pretstati.
Tiem abiem jānoiet ceļus līdz galam,
Lai beigu mērķī rastu
ATBILDI… (16.10.2005) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|