|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Attiecības | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nu tad šoreiz par attiecībām…
Tātad, respektīvi, vai jūtas attiecībās ir labi? Ko viņas dod un ko ņem? Uz šiem jautājumiem ir visai elementāras atbildes. Jūtas patiešām ir labs papildinājums/komponente, ja tās neiejaucas sabiedriskajā dzīvē, t.i., darbā u.c. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir jāprot norobežot jūtas no ikdienas rutīnas. Jūtām ir jāpiešķir nozīme, nozīmīgums, tās ir jāvērtē, bet nedrīkst ļaut tām valdīt par visu dzīvi un katru tās niansi. Bet problēma jau ir tamā, ka ne kurš katrs spēj jūtas novaldīt attiecīgās situācijās (pragmatiski?). Tam ir nepieciešams intelekts vai raksturs, lai saprastu, ka tas ir jādara, spēks, kurš balstās uz zināšanām – pretrunu izpratni. Ir diezgan grūti to izskaidrot, bet pretrunas liek attīstīties, tās risināt, zinot gan par gan pret kritērijus.
Gadās tā, ka cilvēks esot kādā attiecību posmā, aizmirst par visu apkārtējo, jo “rozā brilles” visu rāda tik skaistu un nereālu… Tas bieži rada liekas problēmas kā darba jomā tā visur citur. Vienmēr esmu teicis, ka emocijas, tas ir tas, kas mūs padara par cilvēkiem, kas mūs atšķir no dzīvnieka, bet tomēr reizēm jūtu pārplūdums var sagādāt tik negaidītus pārsteigumus.
Mūsdienās cilvēki skatās filmas, sapņojot par lielo romantiku, bet tai pašā laikā šodienas mode – brīvās attiecības. Ne emociju, ne jūtu, tas viss tiek apspiests, kaut kur noslīcināts. Un tas skaitās normāli. Moderns cilvēks, kurš mūsdienās kaut ko sasniegs ir cilvēks, kuru nekas neiespaido, nekas to nesatrauc. Karjeras sasniegšana jebkādā veidā, neskatoties uz upuriem. Upuris – nav ģimenes, vai ir ģimene, bet bērni aug aukles uzraudzībā, jo senčiem nepietiek laika. Ideāli. Nav brīnums, ka , ja tā tas turpināsies, tad pāris paaudžu laikā cilvēkiem vairs nebūs spējas mīlēt, just. Bērns uzaudzis bez vecāku mīlestības, bet labi nodrošināts, bieži vien atrod mierinājumu narkotikās, alkoholā. Viņš to enerģiju, ko būtu atdevis ar pozitīvām emocijām, atdod ar mīnus zīmi. Huligānija, deģenerāti? Kur tad brīnums… Slikti paliek.
Jūtas? Padara atkarīgu? Noteikti, bet tas ir tas, kā dēļ cilvēks patiesībā dzīvo. Īstas jūtas ir tad, kad cilvēkam tas ir vienalga atkarība, jo tas ir kā veselums. Vai tad tu jūc prātā par to, ka esi atkarīgs no savas rokas vai kājām. Bet stereotipi un muļķība dara savu ar parastajiem, fona cilvēceļiem, kuri skrien pakaļ šķietami pareizajam autoritāšu uzspiestajam dzīves stilam un uztverei. Kā turpināsies?savas domas, ka vairums viņa gleznu man liekas ļoti iespaidīgas un interesantas. Noraksturoju pāris no tām un piebildu par viņa tieksmi gleznās iepludināt zināmas perversijas, par kurām noteikti zin mākslinieka pazinēji. Noteikti šīs perversijas nav tas, kas mani piesaista viņa gleznās, bet tomēr tas ir viņa rokraksts un stils. Mani piesaista šīs krāsas, skati, ainavas, kas ir ļoti skaisti un estētam baudāmi. Tad es piebildu, ka esmu lasījis viņa grāmatu - dienasgrāmata vai kā tamlīdzīgi, manuprāt saucās tā. Un izstāstīju, ko viņš raksta šajā grāmatā. Par savu dienas procesu, par tādām lietām, kā viņš izkārnījies, kā viņu tur tas un tas uzbudina. Respektīvi šai grāmatā viņš sevi parāda visai perversā, pat jukušā / nenormālā gaismā racionāli domājošam cilvēkam. Māte izsakās - bet tas taču ir šausmīgi! Kā tu vari lasīt ko tādu? Kā tas tevi saista?
Atbilde vienkārša. Retu reizi mākslinieks, ģēnijs ir pilnīgi normāls cilvēks. Pilnīgi vispārpieņemti normālam cilvēkam grūti ir radīt ko oriģinālu un īpašu. Visi lielie dzejnieki ir bijuši pārsvarā depresīvi, bieži vien sevī iedztīti. Ja ieskatās pasaules mākslā, mēs saprotam, ka mākslinieks ir savādāks cilvēks nekā visi citi. Viņam ir savs skatījums, sava redzēšana un uztvere. Bieži vien tiek uzskatīti par mazliet vai pamatīgi ķertiem. Es uzskatu, ka mākslinieks var būt tik tāds cilvēks, kurš savādāk uztver pasauli.
Tad nu arī atbilde rokā, kādēļ es ar diezgan lielu interesi izlasīju viņa grāmatu - tādēļ, lai iepazītu viņa personību. Tādēļ, lai izprastu viņa domu gājienu, lai redzētu šīs gleznas dziļāk, lai domātu līdzi māksliniekam. Pieņemsim, ka viņš bija galīgi savādāks kā citi, var būt pat daudziem nepieņemams, bet, cik zinu, viņš ar savu sireālo uztveri nav nevienam pāri nodarījis, tik radījis mākslu, ieguldījumu pasaules vēsturē un kultūras mantojumā. Toties citi, it kā vispārpieņemti normāli cilvēki tik daudz ļaunuma rada apkārtējiem - kari, skaudība, nenovīdība. Bet Dali bija ļoti interesanta personība, bet tas jau atkal nenozīmē, ka tādēļ mums viņš ir jāņem par piemēru, jāsāk līdzināties. Bet pateikt varu vienu - lai mākslinieka darbus izprastu, baudītu pilnīgāk, ir jāiepazīst mākslinieks. Un nenormāli no racionāla cilvēka viedokļa cilvēki patiesībā rada ieguldījumu visas cilvēces nākotnē. Visi zinātnieki ir bijuši apsēsti, jocīgi, bieži vien intraverti, bet tie ir tie, kas mūsu pasaulē rada jaunas idejas, visu jauno. Bet mēs, normālie, viņu darba augļus tikai izmantojam un piemērojam. Ir interesanti ieiet uz brīdi kāda Lielā Cilvēka dzīvē un mēģināt saprast viņu. Tas ir tik interesanti, lai arī reizēm nepieņemami.
2002
(18.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1664
Kopā:6438220
|
| |
| |
|
Autori
