|
|
 |
|
|
|
|
| | Nostaļģija | Autors - breakeG
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
… Es eju pa ielu
Auksts, ass rudens gaiss
Vienaldzīgi atsitas man pret seju.
Es neredzu nevienu sev apkārt
Tik nokārtu galvu eju..
Mans solis ir ātrs, bet smags
No kā es bēgu?
Negribas nedz smaidīt, nedz runāt
Tik spēju dusmīgi kurnēt
Sakarsis deg man noraudāts vaigs
Viens mērķis- pamest, nospļauties,
Nozust..
Tik nežēlīgs un pelnos sadrupis šis laiks. (23.10.2005) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|