|
|
 |
|
|
|
|
| | Mīlas stāsts rudenī | Autors - Aivis Grasmanis - Domātājs
| | Komentāri (15) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir rudens vēls,
bet tomēr ir kāds vientuļš tēls,
ne pasaku un ne tik cēls,
Kas sakās mīlam Tevi rudenī
līdz pēdējai kritušai lapai kokā
Ar salnās stingušiem pirkstiem
Tavas siltās lūpas tas skar,
Klusi dzirdi izskanam čukstus vējā:
„Es Tevi mīlu ne reizi pirmo, ne pēdējo.”
Pasaka realitātē top, uzplaukst mīla
rudenī, šoreiz ne pirmā, ne pēdējā...
Tēls ceļas kājās, saņemot Tavas rokas
mūžam mīlēt sola no rudens rudenī,
No rīta vakarā un tā ar vien,
divām sirdīm saplūstot veselā vienā rudenī. (25.10.2005) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|