|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Asinis uz dzeloņdrātīm | | Komentāri (18)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Likteņa pātagas cirtieni kailajā miesā,
To rētas tik vieglas, tik liegas...
Dvēseles dzīļu nicīgais smīns,
Pārgriezto vēnu saldenais vīns...
Dzīsti, dzīsti, mana brūce, man rēta,
Dzīsti, mana sāpe, mana nolemtā...
Dzīsti, saldme no melnajām vātīm,
Sadziedē asinis uz dzeloņdrātīm...
(09.11.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (22.06.2020, 14:27)arpa kārtējo gaudu dzejoli "putni...putni" uzskrāpējusi. :DLjurbenjaaks (viesis) (12.05.2020, 20:38)Toč, var pārņirgties! :)))Ješka (viesis) (06.05.2020, 09:29)Diskusija par nopietnu tēmu, bet šodien prāts nenesās to padziļināt ar savām gudrībām. Pārsmējos. :))) :))) :)))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
