|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ideāls | | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Lūk šīs ir vienas no manām spilgtākajām dzīves pārdomām. Vispār cilvēki ir pārāk primitīvi. Jeb kas, ko viņi dara, kādi tie ir, ir dzīves likumsakarību rezultāts. Ja viņi ir labi, tad tas ir tādēļ, ka viņi nespēj būt ļauni, bet nevis tādēļ, ka tie pēc dvēseles tādi būtu. Es šajā rakstā cenšos būt objektīvs, cik vien tas ir iespējams, bet var būt, ka te objektivitātes procents ir tuvs nullei.
Ja cilvēks ir atklāts, tad tik daudz, cik viņam tas ir izdevīgi. Ja cilvēks nemelo, tad viņš noklusē. Nav tīru cilvēku. Ja viņš ir labs pret tevi, tad tādēļ, ka viņš grib (gan apzināti gan neapzināti), lai tu būtu labs pret viņu. Ja viņš nodarbojas ar labdarību, tad tādēļ, lai apliecinātu sevi. Nav patiesi gaišu cilvēku, ir cilvēki, kurus dzīve ir spiedusi par tādiem būt kādu apstākļu dēļ. Cilvēks ir tolerants. Tas būtu neticams gadījums, ja cilvēks būtu tolerants, pagātnē nesaņēmis kārtīgu daudzumu aizvainojumu. Tad – jā. Kad tu pats esi saņēmis sāpes, tev ir divi varianti - vai atriebt citiem, vai arī centies citus neaizskart, zinot to, kā tas ir. Tolerance rodas no sāpinātā, tomēr daudz maz gaišā dvēselē. Tolerance ir tik milzīgs retums kā pati no sevīm esoša īpašība. Kā redzam, cilvēks ir tikai likumsakarību objekts, bet ne pašizlemjošs “darīt labu” subjekts. Viņš dara labu ne tādēļ, ka tas ir pareizi, bet gan tādēļ, ka dzīve viņu ir tā izmācījusi. Gadījuma rakstura dzīves stils.
Ne bez šā visa man ir skumja vislielākā mērā par to, ka es neredzu ideālu sev. Man nav ideāla. Es to redzu tikai savos sapņos. Katram cilvēkam ir sava ideālā persona, ko pilnībā apbrīnot, pēc kā tiekties. Man tāda nav. Man ir bijuši ideāli, bet turpinot savu attīstību es saprotu, ka tie ir tikai daļiņas no kā iespējama, kas visdrīzāk ir nereāls. Un tā ir tik jocīgi, ka nākas savu ideālo pasauli un cilvēkus sapņot, jo sastopami tādi nav. Cilvēks ir un paliek tikai Cilvēks, bet ar lielo burtu gan tāpat. Tā nav momenta vilšanās, vai sajūta, kas rodas esot apceltam. Cilvēka daba top jo skaidrāka ik brīžus. Šie iespaidi man veidojas un nepamet. Nē, var dzīvot un ļoti pat labi ar jums, bet kā gribas redzēt ko pāri visam. Ko no dabas gaišu, nevis apstākļu sakritību objektu. Jā, cilvēks ir apstākļu sakritību objekts un nevis pilnīgi pastāvīgu izvēli veicošs indivīds. Mūsu, jūsu izvēli veicina dzīves apstākļi un sakritības, nevis paši.
Bet reizēm tā gribās padomu, atbalstu no kāda patiesi gaiša, tīra cilvēka. Cilvēku, ko tu apbrīnotu visā pilnībā par to, kāds tas ir. Ir viegli atrast biznesa ideālus, rakstniekus, bet ne cilvēku patiesas dvēseles ideālus.
Un brīžiem uznāk sajūta, ka cilvēks ir tāds surogāts, parodija. Ir skumji, ka man nākas mācīties pašam no sevis, ka nav patiesa, neblefojoša piemēra, kas mani atbalstītu, lai straujāk un plašāk es dotu. Nav tāda, kam ticētu es pilnībā. Diemžēl man nav sava ideāla.
Un reizēm sanāk redzēt kādu cilvēku, kurš liekas ar tik gaišu dvēseli un gaišu prātu, līdz paiet laiks un tu tāpat saproti, ka viss ir savādāk. Lai arī, labi, ka tā. Tāpat tas ir simt reiz labāk, kā būt nelietim.
Un lai lasītājs nedomā, ka iet runa par kādu konkrētu personu. Iet runa par cilvēku. Tev nav jāapvainojas nevienam. Mēs visi esam tikai cilvēki. Ja pasaule būtu tāda, kā gribētu es, tad to laikam varētu nosaukt par Paradīzi. Uz zemes tā nenotiek. Te ir cilvēks, tāds, kādam tam ir lemts būt. Un laikam ne pāri tam. Tik jocīgi ir, kad nav reāla ideāla.
Ja lasītājs spētu izjust to, ko šobrīd jūtu es. Šis raksts tiek rakstīts īpašā stāvoklī. Tu gribētu sabrukt, bet es nevaru. Es nevaru, jo, vismaz, šķietami savu attīstību virzu es. Netieši – katrs no jums, ar ko es saskaros. Man atliek turēties pie sevis. Bet ja pat lasi šo, var būt pat tev to nevajag saprast.
Filosofēt ir labi, kamēr tas netraucē dzīvot. Un man tas netraucē, mani tas iekustina jaunās atklāsmēs, tas man dod sparu domāt vēl un vēl. Esmu laimīgs par to, ka man ir spēja spriest un domāt.
25.06.2003
(18.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
Ziemassvētku pantiņi
Pašizdomātie pantiņi, sakombinēti ar interesantiem attēliem par Ziemassvētku tematiku.
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1842
Kopā:6451916
|
| |
| |
|
Autori
