|
|
|
|
|
|
|
| | Kas ir indivīda patiesā būtība? | | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Interesants jautājums – indivīda patiesā būtība. Mēs reizēm sev uzdodam jautājumus par to, kādi esam patiesībā, arī meklējam attaisnojumus kādēļ nemainīties. Jo, redz, mūsu būtība ir tāda un tāda, mēs nevaram no tās atkāpties.
Konkrēta cilvēka būtība nav tā uzskati un attieksmes. To var pamatot ar to, ka cilvēka attieksmes un uzskati veidojas no apkārtējās vides, no iespaidiem, bet šie iespaidojošie elementi jau nepazūd noteiktā vecumā. Cilvēka emocionālais pamatstāvoklis (temperaments, optimisms un pesimisms u.tml.) var būt arī nav pārāk mainīgi. Tas nozīmē to, ka cilvēka pamatbūtība drīzāk ir šis emocionālais saturs, ne principi un attieksmes vai nostājas. Šīs dzīves ievirzes gan ir maināmas un mainās ik pa laikam. Bet to tendences un iespējas gan ir atkarīgas no emocionālā satura. Tas nozīmē, ka varam kādu dzīves nieku neieredzēt, jo nespējam to uztver kā ko patīkamu (melanholiķim prāts ir aizņemts šobrīd ar savām sāpēm). Tai pašā laikā mūsu uzskati nav mūsu patiesā būtība, jo tie ir radušies un turpina mainīties mijiedarbībā ar apkārtējo vidi, iespaidojoties no mūsu emocionālā satura. Tādēļ rodas liela problēma ar to, kas tad mēs esam? Kādi mēs esam? Vienkāršākais veids ir pieņemt par savu būtību un pamatu šos savus uzskatus, kas radušies laika gaitā. Bet tā ir apzināti virzīta apziņas attīstība vienkāršākajā un ērtākajā gultnē.
Mēs protams varam mēģināt apgāzt šo teoriju: “Indivīda būtība ir visi uzskati u.t.t, tikai tā ir mainīga.”. Es uzskatu, ka būtība kā tāda nevar būt mainīga, vismaz ne par 180 grādiem. Nē, cilvēks mainās gan un pat reizēm uz absolūti pretēju personu, bet paliek kāds pamats. Kā var melns par baltu kļūt? Tad lūk šī nosacītā “krāsa” arī ir nemainīga. Šis emocionālais saturs. Dvēseles noskaņas, kas liek mums uzvesties šā un tā. Bet attieksmes kā tādas var mainīties. Kā piemēru var minēt cilvēku, kurš ir bijis ļoti labsirdīgs līdz brīdim, kad notiek kas šausmīgs un viņš paliek ļauns pret visu un visiem. Tai pašā laikā viņš ar vien vēl jūtas nožēlojams, vai visvarens, neatkarīgi no panākumiem. Pasaules sajūtas nemainās un tā arī varētu būt indivīda būtība.
Šī raksta pamatmērķis bija parādīt to, ka cilvēks nav konstants, tas ir mainīgs un dažāds, tas, ko mēs parasti uzskatām par savu būtību, no kuras mēs negribam ne par ko atkāpties, ir tikai mūsu izvēlētais ceļš, kurā mums ir ērti iet kaut vai tādēļ, lai nebūtu jāsarežģī prāts. Patiesībā mūsu būtība ir tikai sajūtās, bet viss pārējais ir tas, kas ir radies apkārtējās pasaules iespaidā. Tātad – pasaule mūs vēl ar vien iespaido un tas nozīmē, ka mēs vienmēr esam pārmaiņu procesā un nevaram apelēt pie tā, kādi mēs esam. Tā ir tikai mūsu izvēle, ko mēs varam mainīt. Tikai mums ir ērtāk to nedarīt, jo vairāk, ja tam visam nemaz nav īpašas jēgas. Jebkurai būtnei ir vajadzīgs kas konstants, pie kā pieturēties, lai negāztos uz visām pusēm. Un tad lūk mēs pieņemam to, kādi mēs esam, uzticoties savai dzīves pieredzei. Tai pašā laikā par savu būtību mēs nevaram saukt rastās attieksmes un uzskatus. Tas viss ir tikai noteiktā laika pieredze un mūsu izvēle. Bet izvēle ir radusies, pateicoties apkārtējai pasaulei un mūsu emocionālajam saturam. Mana būtība ir tikai sajūtas, bet manas attieksmes un uzskati ir tikai apstākļu iedarbības rezultāts, ko iespaido sajūtas.
Es nevaru teikt, ka es novirzīšos no savas būtības darot kaut ko, jo patiesībā nemaz no tās nenovirzīšos. Tas nevar būt aizbildinājums. Bet tāpat es pieturos pie saviem uzskatiem un attieksmēm. Bet nozīmē tas to, ka mēs varam absolūti mainīties, tik motivācija nepieciešama.
12.10.2003 (18.11.2004) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2930
Kopā:6436358
|
|
|
|