|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Princis bez vēlmēm | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ņemot vērā visas savas agrākās dzīves, laika gaitā esmu sevi iemācījis būt praktiskam, izvēloties mīļoto sev. Diemžēl gan ne pie kā laba tas novedis nav, jo, esot “tālāk domājošs”, vienmēr nonāku domās pie tā, ka nekas nesanāks un visu pārtraucu pussolī. Vienmēr katra nianse man liekas tik nepieņemama un - padodos. Reizēm sāku domāt, ka pie vainas ir tas, ka nekad nav bijusi tā īstā mīlestība, interese, īstā vēlme būt ar šo cilvēku kopā, jo pārsvarā gadījumu attiecības man ir nākušas tik vienkārši, pat bez īpašas vēlmes. Man ir bijusi vēlme pēc attiecībām vispār, ne pēc konkrētā cilvēka. Ja es pats šo cilvēku ļoti vēlētos, tad es visdrīzāk no viņa neatkāptos nekādu atklāsmju priekšā, izņemot gadījumu, ja esmu viņam nepieņemams. Šobrīd stādos priekšā – viņa būtu kaprīza, bet es uz to skatītos ar smaidu un mani tas uzjautrinātu, jo mīlu, jo cienu, jo vērtēju, neatkarīgi no tā, kā ir. Priecātos par nosacītajām muļķībām, ko cilvēks dara, negribot viņu mainīt, redzēt citādu, sev “piemērotāku”.
Tomēr problēma paliek, esot reālam un nepielaižot sev klāt cilvēkus, kuri liekas nepiemēroti. Un viss tikai tādēļ, ka, kā laikam vairākums, esmu vēlējies, lai mana apkārtne būtu pa manam prātam, nevēloties saprast un pieņemt citādus, tādus, kas var būt necenšas tik ļoti būt labāki kā es. Viens no secinājumiem – par visu savā dzīvē jācīnās, ja vēlies ko sasniegt, nevis jāpieņem sagadīšanos rezultāti. Bet tomēr jācīnās ir līdz noteiktam momentam – ja redzēšu, ka otrs cilvēks ko patiesi negrib, es viņam neuztiepšu sevi, bet tomēr centīšos sevi parādīt maksimāli tādu, kāds esmu, lai viņš mani saprot. Un var būt tas viņam iepatīkas! Šī filosofija gan man ir pavisam jauna un vēl ne līdz galam nokristalizējusies, bet - tās pamatideja ir – no pasivitātes uz aktivitāti. Šī visa gan šobrīd ir tikai apņemšanās, kas prasa arī zināmu patmīlības pazemināšanu. Atceros, kā mani ir tracinājuši kādreizēji “kurvīši”, kuru bija daudz. Tas bija sen, bet tieši tādēļ es arī atteicos no aktīvās lomas, jo patmīlība pārāk stipri cieta.
Tai pašā laikā – sirds ir sirds, tai tomēr ir sava gaume, savas vēlmes u.t.t. Es neticu, ka jebkuri divi cilvēki, paņemti uz labu laimi, var būt kopā un mīlēt viens otru. Un – nevar arī visi mīlēt vienu cilvēku, jo viņa īpašības ir tik vispārēji “labas”. Mans piemērs – esmu kādus piecus gadus skrējis pēc tā, lai es būtu visu mīlams. Centos izkopt “vispārēji labas” īpašības un pārtapt par vairuma sieviešu ideālu, kā sapratu to es. Man ļoti patīk uzmanība un vispārējas simpātijas, bet kāda man jēga no tādas apkārtnes uzmanības? Apliecinājums? Tikai pieaug prasības, kurām nekad var nebūt mēra. Un – kam man vajag nosacīti mānīt apkārtējos, dodot tiem kādas viltus ilūzijas, tādejādi tikai traucējot tiem pašiem tālāk dzīvot, dodot ticēt “pasaku prinčiem”, kuru patiesībā tā arī nav. Vismaz šeit – noteikti. It kā pietiktu nu skriet pakaļ nevajadzīgiem apliecinājumiem, kas nedod reālu jēgu, bet jābūt tādam, kāds esmu un jāskatās, kā ir.
Katrā ziņā – esmu nonācis pie viena slēdziena, ka nevajadzētu mesties jebkurās attiecībās iekšā, ja tādas pagadās, tikai attiecību pēc vien. Cik es savā īsajā dzīvē esmu pamaitājis cilvēkiem “dzīvi uz brīdi”, uzsākot attiecības un aizejot, atstājot cilvēku nesapratnē un bēdīgās pārdomās, neko neskaidrodams, jo pats nesapratu. Bet – patiesībā – esmu pārāk augstu sevi vērtējis, vai arī nav bijusi nekāda interese. Sevis augstā vērtēšana ir izpaudusies tā, ka man vajag ideālas attiecības, ka esmu pelnījis neticami “labu cilvēku”, ka šis jau noteikti nav tas. Kā Hiacinte, kas vienmēr pēc kā skrien :). Šis mazvērtības komplekss, kas izpaužas tajā, ka vajag labāk un labāk. Skumji un grūti.
Par intereses trūkumu. Pēc savas pieredzes – es šaubos, vai vērts kādas attiecības veidot tikai uz vizuālām simpātijām. Vismaz man tas neder. Ja man nav kaut mazliet jūtu un intereses, tas arī nerodas. Tas nozīmē to, ka pietiek darīt to kļūdu, kas bijušas agrāk, jāiet tur, kur patiesi saista.
Papildus visam, man attiecībās vienmēr ir svarīgi bijis tas, lai viņa būtu laimīga, lai viņa justos labi. Es tagad šo vēlmi sāku izprast labāk. Ne jau tas ir altruisms vai kāda super labvēlība, bet gan neapzināts domu gājiens. Ir labi viņai, ir labi arī man. Ja viņa nav laimīga, esot ar mani kopā, tad arī es nevaru būt laimīgs, jo to apzinos un jūtu.
Ne bez šī visa, nodzīvojot dažus gadus bez pastāvīgām attiecībām, tā pierod pie vienatnes. Pat iepatīkas šī neatkarība, vienkāršība. Visu ir vienkārši izlemt, nav jāmeklē kompromisi, laika plānošana ir atkarīga tikai no tevis. Ne ar vienu nav jārēķinās. Patiesību sakot – mazāka atbildība. Par visu tu atbildi tikai sevis priekšā. Tas pat iepatīkas. Tikai skumji ir tas, ja šāds dzīves veids paliek par pieradumu. Redzu tik daudz cilvēkus, kam jau sen ir aiz pusmūža, bet tie ir vieni un pat reizēm lepojas ar to. Es tā nevēlos gan.
Ja līdz šim esmu bijis “princis bez vēlmēm”, tad var būt tagad man būtu jāpārstāj būt par savu iedomu princi un jāseko savām vēlmēm. Es nevarētu teikt, ka es tās nesaprotu. Es tās pat jūtu. Jāklausa sirdij jeb sajūtām, kas arī ir mana būtība. Ja sajūtu nav, es eju pretrunās ar sevi, tātad meloju sev un traucēju sev dzīvot, nepiepildot savas vēlmes.
16.02.2004
(18.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
