|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Morāle, ētika, to subjektivitāte | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir grūti uztvert pasauli kā labvēlīgu, kopumā ņemot. Ja es nosliecos uz jaunu filosofiju, ka pasaule nav negatīva, tad tomēr paralēli nākas atzīt, ka tā nav arī pozitīva. Tā ir tāda, kāda tā ir, subjektīva, vispārīga un nenoteikta. Vienam laba, vienam slikta, atkarībā no paša uztveres un apstākļiem, kādi tie ir sagadījušies.
Ne velti, tomēr pasaule nav aizgājusi bojā, neskatoties uz to, ka, šķietami, tā ir nepārtraukti degradējusies. Visos laikos ir bijuši vērotāji, kas šausminājās par to, ko redz, ko jūt. Mūžīgais morāles kritums, nežēlība, netīrība u.t.t. Tai pašā laikā - kādēļ gan viss ar vien notiek, kādēļ pasaule vēl ir vesela. Acīmredzot, patiesi, nākas nosliekties uz to, ka pasaule attīstās spirālveidīgi, ka ir gan nosacītie kritumi, gan kāpumi. Kā skaidro mana kritiķes kundze, pasaule iet tikai uz augšu, uz lielāku sapratni vienam pret otru. Var būt, man grūti par to spriest no sava skatpunkta vēl šobrīd.
Kas tad ir tas, kas man lika un vēl tagad mazliet mudina domāt par to, ka pasaule degradējas. Tā ir morāles vērtību maiņa, jeb, kā es teiktu, atteikšanās no esošajām. Ne velti, viena no manām atziņām ir tāda, ka morāle laika gaitā maina savu jēgu un nozīmi. Var būt, ka tādēļ, ka cilvēce ir mainīga, ka tā nemīl stāvēt uz vietas. Bet jautājums ir tāds, kas to notur kādā līdzsvarā? Gribu palikt racionāls un neapelēt mistiskiem būtības likumiem, bet gan loģikai. Tai pašā laikā - daba eksistē, pateicoties kādiem likumiem, likumsakarībām. Sabalansētība. Var būt tas tā ir un viss? Nepatīk man tādas atbildes.
Līdz šim biju uzskatījis, ka pasauli attur no iznīcības morāle un ētika. Sabiedrības grupas pie tām pieturas, pārējie cenšas ņemt, vismaz, zināmu piemēru, tādā veidā saglabājot relatīvu kārtību. Jā, tā ir zināma sevis ierobežošana, bet tā mēs it kā sevi saglabājam. Tad rodas jautājums - ja es nepiekļaujos nekādām normām - kāds es palieku. Var būt es labprāt zagtu no valsts, jo tas man neliekas tik nežēlīgi, kā no cilvēka. Var būt es būtu izvirtis, jo tas arī var būt patīkami. Var būt es spļautu daudziem sejā, jo tā sagribu. Un vēl un vēl. Es tā nedaru. Un nejūtos kā cietējs. Tai pašā laikā - var būt tas nav vienīgais dzīvesveids, pieturoties pie morāles ierobežojumiem.
Vairums uzskata, ka ir vispārīgas normas, pie kurām ir jāpieturas. Bet tie ir vispārpieņemti, nerakstīti likumi, kurus kāds ir izdomājis. Tai pašā laikā - katram normālam cilvēkam patīk, ka pret viņu pasaule attiecas morāli un ētiski. Bet tomēr - pēc viņa sapratnes. Manā gadījumā - man morāle ir pieņemama, jo tā ir iekš manas sirdsapziņas, manas sajūtas liek tai sekot. Es nevaru darīt ko, manuprāt sliktu, jo tad mani mocīs sirdsapziņa. Bet tā ir mana morāle, katra cilvēka iekšējā morāle atšķirsies. Katram ir savas normas, kuras ir atkarīgas no tā, kā viņš jūt, kā saprot. Tas nozīmē - apzināties to, ka katram ir savas barjeras, kas standarta gadījumā nav jāapgrožo ar papildus "vispārpieņemtajām normām"? Iespējams, ka tā arī ir. Jo - , var būt, arī neviens nevar pateikt, kā ir labāk, katram ir savas sajūtas. Tad, laikam, galvenais ir rīkoties saskaņā ar savu iekšējo pasauli, ar savu sirdsapziņu, ar to, kā jūti. Tad nākamais etaps, kas nepieciešams, ir saprast, kā jūti. Ņemot vērā, ka ne maza daļa cilvēku dzīvo tādās pašās ilūzijās, kā es, tie nesaprot, ko vēlas. Un saprast, ka dari ko nepareizi (nesaskaņā ar sevi), var brīžos, kad sajūties slikti. Kā nākas piekrist manai virzītājai, ka, ja darbojies saskaņā ar savu iekšējo būtību, tad tev nebūs sev ko pārmest, par ko justies slikti.
Un, paturpinot labuma relativitātes tēmu...
Jebkurš darbs reizē dara gan labu gan ļaunu. Es iedodu naudu klaidonim, viņš turpina būt par klaidoni, tā vietā, lai meklētu darbu, jo es viņam dodu iespēju par tādu būt. Bet kurš zina, kā ir labāk? Tad es dodu viņam santīmus, jo jūtu, ka gribu to darīt, neatkarīgi no tā, vai būs labāk vai sliktāk. Es daru, kā protu, uzskatot to par labu. Cits nedod. Es viņu paņemu darbā. Tā vietā darbu nedabū kāds cilvēks ar izglītību. Tātad, laikam vien viss ir nosacīts.
Un pēdējā tēma - blatu sistēma (turpinot labo un ļauno, paralēli - morāli). It kā ir slikta blatu sistēma, es pats to šķietami neatzīstu. Tai pašā laikā, es vēlos, lai mans labs draugs atrod darbu. Esmu gatavs uz daudz ko. Tas ir cilvēcības faktors, mana iekšējā morāle. Bet vispārpieņemtā saka - lai draugs mirst kaut badā, tev jākalpo sabiedrībai. Es izvēlos iekšējo morāli, cilvēciskumu un meklēju iespējas viņu iekārot darbā.
Tad, var būt, cilvēkam ir jāpiemērojas apkārtējai pasaulei, esošajai iekārtai, kamēr tas neiet pretrunā ar sevi. Tomēr - cilvēciskums - arī ne vienmēr ir "labs". Var būt jāļauj būt stiprākam un pašam ķepuroties, noderēs. Un es redzu tikai divus variantus, bet ir jau vēl arī citi.
Ir iespēja arī tagad - mācies būt sabiedrisks, esi sabiedrībai pieņemams un tāpat tiksi tālāk, pieņem pasauli, kāda tā ir, ne ar aunu pierē turpini badīt sienu, kā darījis esmu es. Un tad, kad pārdaudz būs tādu, var būt blatu sistēma pagaisīs, atkal kas mainīsies. Tas nekādi nav mudinājums būt tādiem vai šādiem, bet tikai salīdzinājums par labo un ļauno, par morāli. Morāle, ētika un cilvēcība te saiet pretrunās, vai ne?
17.02.2004.
(18.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
