|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Zaļā cūka | Autors - venija
| | Komentāri (12)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
„Iemācies zaudēt, iemācies zaudēt.” nemitīgi sev atkārto maza meitenīte, pie automāta, no kura pa 20.sant var izvilkt mantiņu „iemācies zaudēt..”
Man reiz bija draugs, kurš mācījās uzvarēt un tieši pie šī paša automāta. Mēs visi zinām cik viltīgas ir šīs mašīnītes, kuras paņem naudu, bet to skrūvīte ir tieši tik vaļīgi pievilktas, lai nekad savā mūžā nepaceltu neko smagāku par sevi pašu. Bet viņš toreiz izvilka mantiņu, un atdeva to mazai meitenītei, iespējams tai pašai, kas tagad tur stāv un pie sevis bubina ”iemācies zaudēt, iemācies zaudēt”. Var redzēt, ka rociņas dreb, actiņas miklas, nu tūlīt, tūlīt noripos viena milzīga asara, bet nē viņa iekož lūpā un saņemas. No rozā maciņa izvelk 20.sant, kopā ar naudiņu uz zemes izkrīt maza salocīta lapiņa ar harija potera bildīti. Viņa tomēr tic brīnumiem. 20santīmi ieripo lielajā caurumā, kaste sāk darboties. Metāla roka brauc pēc meitenes laimītes. Tā satver zaļu cūku, ar uzrakstu „i love u”. Cūka aiz galvas tiek lēni un pacietīgi vilkta augšup. Tāpat nespirinās, šķiet viņai apnicis gulēt starp citām mantiņām. Augšup vilkšana beigusies, tagad viena atliek vienmērīgi paātrināta taisnvirziena kustība horizontālā virzienā. Lēnām, mierīgi. Meitenes acīs iededzas guntiņa. Mazliet vēl un būs lielā plastmasas četrkantainā caurule. Tā ir jau. Atliek nospiest vienu pogu un ... un zaļā cūka aizkrīt garām. Vienkārši ņem uz aizlido pie rozā pīles, un sarkanā lācīša. Un meitene sāk raudāt. bet ne skaļi, kā šņukst , mazliet elso, ar jakas piedurkni notrauc puņķus, ieliek maciņu un harija bildīti kabatiņā, uzvelk cimdiņus un aiziet. Bet es ar savu rimi maisiņu palieku pie automāta. Manī mīt izaicinājums- dabūt zaļo cūku. Kabatā tieši 20sant ārkārtas gadījumiem, kad jābrauc ar autobusu. Monētu caurumā iemetu ar domu, kas ta man tik pamēģināšu. Nu, nedabūšu, nedabūšu. Un vispār ko es iesāktu ar zaļu cūku? ..... aizkrīt garām. Neiekrīt tajā sasodītajā plastmasa caurulē. Man acīs nav mikluma, nav pat uztraukuma vai nožēlas, es ar kāju atvēzējos, pa metāla kasti un iebliežu. „stulbā kaste”. Cūka iekrīt nišā kā man teikdama, pati stulba. Un man dusmas, ka es to zaļo briesmoni nevarēju dabūt. Nav žēl ne 20snatīmu, ne laika, nekā nav žēl., bet otrreiz es nemēģināšu. Kam man sevi pazemot? Tas apartās noteikti ir salūzis un tā skrūvīte švaka. Es paeju nostāk. Aizvien stāvu ar savu rimi maisiņu un gaidu, kad mans mīļais beidzot atradīs sev vajadzīgos instrumentus. Un tagad pienāk viens puisis pie metāla kastes. Aši iemet naudiņu, ar sviru rīkojas kā ar saviem pirkstiem, aši paņem aiz kājas sarkano lāci, uzceļ šo augšā, aizved līdz plastmasa trubai un nākamajā brīdī viņš jau tur to rokā. Velns. Es to redzu, mazā meitenīte ar. Tā mašīna nav saplīsusi, var vinnēt. Es stāvu un dusmojos, iznāk mans mīļais ar skrūvītēm, uzlīmītēm- ziema sākusies - iznāk meitenītes tētis ar ragaviņām.
- nav man veiksmes. Redzi to zaļo cūku, es gribēju viņu. Bet nedabūju. Redzi to džekiņu viņš izvilka to sarkano lāci. Nekad vairs nespēlēšu to spēli. Riebjas vienkārši. Stulbā mašīna.
-gribi es tev nopirkšu cūciņu un smukāku.
-nevajag man. Man vajadzēja to zaļo. Ptu, ku stulbs tas automāts. Tik naudu ēd, bet dabūt nekad neko nevar.
Es ne vairs zaudēt māku, ne ticēt brīnumiem.
|
- tēti, tēti iedosi man 20 santīmus? |
(18.12.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
