|
|
|
|
|
|
|
| | Sekretāre | Autors - Rupeklis
| | Komentāri (18) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Rīts man sākās kā parasti. Duša, biksīšu ieliktnītis, Colgate, zobi tīri. Tad devos uz autobusu, seksīgi paspaidījos tajā un izkāpu Brīvības ielā pie Ģertrūdes baznīcas. Mans ofiss atrodas tai tieši pretī. Ja paskatās augšā, tad uz Ģertrūdes baznīcas ir izslējušies peņi, izveidoti jau tās celtniecības laikā. Ko tie simbolizē, vēl līdz šim laikam nezinu, bet paskatos uz tiem katru rītu.
Kāpju augšā uz otro stāvu, vēl nav astoņi. Es ierodos pirmā, jo jāuzvāra šefam kafija. Ūdens krānā netek un pasmeļu to tualetē no skalojamās kastes (pati es kafiju nedzeru). Kafija vārās. Ienāk šefs, omulīgs vīrietis labākajos gados, uzsit man pa dibenu un saka “čau garkājīt”. Tas mani besī visvairāk, bet darbs ir labi apmaksāts un centrā. Padzēris rīta kafiju, nosakot “garda”, šefs ieminējās, ka mēs šodien varētu aiziet pusdienās. Tā kā lenkšanas laiks jau, manuprāt, bija pagājis pietiekami ilgs, piekritu.
Aizveda viņš mani uz “Maurīciju”, paēdām kārtīgi, iedzērām “Hennesy” visdārgāko. Šefs bija kā burās. Un tad viņš teica, ka jāaizbraucot pie viņa mājās, lai es novērtējot viņa jauno gultas pārklāju. Nu tas jau bija nepārprotams mājiens, bet, kad viņš teica, ka pielikšot pie algas, lai es arī sev varētu tādu nopirkt, piekritu.
Dzīvoklis tiešām bija šiks, pārklājs arī. Viņš mani noguldīja uz tā, viņa roka slīdēja pa manām gludi skūtām kājām un nonāca pie...biksīšu ieliktnīša...te nu viņš ne pa jokam satrūkās, jo sataustīja...TO...un nokrita uz muguras, mute tam pāršķiebās (ne no manas kafijas taču?)...Izsaucu ātros, infarkts.
Vai tad viņš nezināja, ka esmu...transvestīts? Starp citu, vai jūs nezināt, kam vajadzīga sekretāre ar glītām kājiņām? (07.01.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1433
Kopā:6413198
|
|
|
|