|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vīrišķība un jūtas | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nesen man nācās saskarties ar pēdējām atklāsmēm par vīrišķību. Kas tad tas par zvēru?
Es gandrīz nonācu sprukās ar to, ka esmu iemīlējies un mana rīcība šā iemesla dēļ ir tikusi paša ierobežota. Vai ir nevīrišķīgi nespēt atklāt savas jūtas? Vai ir nevīrišķīgi slēpties un būt nespējīgam situācijās, kur sevi varētu paust? Vai ir nevīrišķīgi stāvēt blakus viņai un nespēt normāli pat teikumu noformulēt? Un – galu galā – vai ir nevīrišķīgi bēgt no tā? Vai ir nevīrišķīgi, nespējot ar sevi tikt galā, mēģināt šo cilvēku izslēgt no savas dzīves?
Grozīju šo tēmu savās rokās, kā vien spēju, līdz nonācu pie saviem secinājumiem… Kas šobrīd manā uztverē ir vīrišķība vispārīgos vilcienos? Tā ir vēlme un centība vienmēr visu darīt, risināt. Starp citu – arī atzīt, bet par to – tālāk.
Jūtas… Jūtas un emocijas ir tas, kas mums traucē pieņemt lēmumus, traucē ko darīt, kā mēs vēlētos, reizēm mūs aprobežo un ierobežo. Bet tas nebūt nenozīmē, kā tādēļ tas ir slikti. Tas ir interesanti! Tikai – tas ir reizēm jāpārvar. Vismaz jācenšas. Tas, ja cilvēks jūtas nespējīgs, nebūt vēl nenozīmē to, ka viņš nevar būt spējīgs ko risināt! Jāmēģina!
Tātad – nav vīrišķība justies vājam, pat ne atsevišķās situācijās tādam būt, bet gan – nedarīšana, ja redzi, ka var darīt. Arī īstajā brīdī atzīt savu vājumu ir vīrišķīgi!
Piemēram - mana privātā pieredze. Esmu iemīlējies un šāda iemesla pēc sanāca sevi spēcīgi saistīt. Nespēju šai meitenei pat īsti klāt pieiet. Pašam pirmo reizi tik traģiska pieredze nākusi :) Un – es tomēr esmu daudz mēģinājis. Lai cik tas arī grūti nenāktos, lai arī no malas tas var likties tik parasti – es to centos darīt, kā pratu. Gāzos ārā kā veca sēta, jo parasti nekas vairāk par muļķīgām, no gaisa izrautām frāzēm superstīvā manā pavadījumā nenāca. Tas noteikti izskatījās visai jancīgi! Bet – es centos, kā spēju. Aicināju uz randiņiem, bet biju mazliet nedabisks, nespēdams īsti muti atvērt par to, ko gribu teikt, ko jūtu. Emocijas vienmēr ņēma virsroku, padarot mani par neveiklu antiņu. Pašam gan par šo nevarību jau pēdējā laikā pat smiekli nāk. Tomēr – fakts paliek fakts. Nespēju! Bet tā nav nevīrišķība! Es centos, bet – netieku tam pāri. Nekas nemainās, paliek vēl trakāk! Tajā mirklī rodas padošanās iespēja – atzīstu – netieku tam pāri. Bet es to atzīstu tai mirklī, kad esmu sapratis, ka laiks iet un es, cenšoties, nespēju. Tieši tad arī radās ideja par to, ka jāmet nu viss pie malas un jāatzīst sava sakāve. Šobrīd to neesmu spējīgs risināt. Vai ir nevīrišķīgi atzīt to, ka emocijas šobrīd ir par stipru? Es nolēmu šo “problēmu” atlikt uz nezināmu laiku, kad būšu tam ticis pāri. Tā ir padošanās, bet tad, kad šķietami viss ir mēģināts. Tā gan ir tikai viena no varbūtībām. Kā vēlāk atklājās – vienmēr ir jaunas un jaunas iespējas, kā risināt. Vīrišķība ir arī prasme iet uz visu, atzīt sevi! Bet ne par to šis stāsts…
Šis mans piedzīvojums stāsta par to, kā ir just. Muļķīgs stereotips, ka vīrietis nevar būt jūtīgs un emociju varā. Kuram bija izdevīgi tādu radīt? :) Kādēļ gan vīrietis būtu apdalīts ar šīm interesantajām sajūtām? Kā mēs baidāmies parādīt to, ka jūtam… Nu un kas, ka tev kaut pie TV acis paliek biklas kādā mirklī? Tas parāda tavu spēju just un saprast. Nevīrišķīgi ir kritiskā situācijā nespēt pārvarēt emocijas un atmest rociņas – “es to nevaru”, ja saņemoties tu to vari. Bet atzīstu, ka ir emocijas, kas ir ļoti pat grūti pārvaramas. Tomēr. Tātad – mans secinājums ir tāds, ka vīrišķība nozīmē apzinātu centību ko padarīt. Var nesanākt, bet censties! Apzināta apņemšanās, sevis nežēlošana attiecīgās situācijās utt. Bet tomēr to nevajag jaukt ar sevis nemīlēšanu!
Cits aspekts. Ne no manas pieredzes gan, tikai novērojumi. Vai vīrišķība ir cieta turēšanās pie sava viedokļa, neatkarīgi no tā, cik argumentēts būtu pretviedoklis? Tas vairāk man asociējas ar aunību. Būs jāievieš jauns termins latviešu literatūrā! :) Jo īpaši jau – neatzīšu sievietei savu kļūdu. Tad kādēļ? Viens – maldīgais stereotips par to, ka vīrietis nekļūdās (nedrīkst kļūdīties, jo ko tad padomās…). Bet otrs, izrietošais – esmu par viņu pārāks un man vienmēr taisnība, vismaz, lai viņa tā domā. Vai tiešām? Laikam viduslaiki jau tā kā būtu cauri.
Vai vīrišķība nebūtu spēja laicīgi atzīt savas kļūdas un greizos pieņēmumus? Lūk, manuprāt, tas prasa vīrišķību! Acīs skatoties pateikt – jā – esmu kļūdījies, tā stulbi nu sanāca... Bet tur traucē mūsu “vīrišķais” pašlepnums. Jo vīrietis nekļūdās, jo viņam tak jābūt nevainojamam. Bet kā mēs paši ar to jūtamies? Kā pārcilvēki, kas tādus tik no sevis tēlo. Kam tas? Daļa mūsu vēl esam mazliet iegrožoti šajos stereotipos, bet prieks, ka tie pamazām tiek mesti nost!
Runājot par to, ja sieviete nespēj pieņemt to, ka vīrietis var būt jūtīgs… Vai man ir vajadzīga tāda sieviete, kura ir stereotipu kalpos, kas nespēj pieņemt vīrieti tādu, kāds viņš ir? Protams, ja, piemēram, mīli, tad jau ir vienalga, kas un kā :) Abpusēji. Tā kā – atkrīt jautājums par to, kas mums vajadzīgs, ja protam just! Ja protam just, tad esošais ir arī vajadzīgais, lai kāds tas arī nebūtu.
Šajā rakstā gan apskatīju tikai sev šobrīd aktuālos jautājumus. Pēc maniem secinājumiem sanāk, ka arī sieviete var būt vīrišķīga. Tātad, būtu nu jāsaprot, ka te gāja runa par iekšējo vīrišķību, kas izpaužas rīcībā. :) Tā var sievietei pat ļoti skaisti apvienoties ar viņas sievišķīgumu! Ceļā uz vienlīdzību? Man no tā kādu laiku vairs nav bail! Vai nevar cilvēks justies labi, nejūtoties pārāks par citu? Cik redzu, var!
15.07.2004
(18.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2850
Kopā:6436278
|
| |
| |
|
Autori
