|
|
|
|
|
|
|
| | Sestdienas rīti | | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sestdienas rītos trolejbuss nesteidzas ,jo nav jau kur steigties- nav ne darba, ne skolas, vien nenokārti vakardienas parādi un negulēta piektdienas nakts.
Sestdienas rītos sētnieki ir paslinkāki, tikai ap astoņiem iznāk satuntulējušies zaļās pufaikā un sāk novērtēt radušos situāciju.
Sestdienas rīti ir tie rīti, kad piedod izplūdušu tušu un aizpampušas acis. Tie ir tie, kad pat astoņos no rīta cilvēki trolejbusā ir pelnījuši, katrs savu stāstu.
Bet ziemā sestdienas rītos ir auksti un sals klauvē ne tikai pie koka mājām, un leduspuķu rūtīm, bet arī pie mans sirds.
Man šajā sestdienas rītā bija jāskrien, iespējams, nokārtot nenokārtoto, bet iespējams vienkārši pēc laimes.
Trolejbuss nebija īstais, un Merķeļa iela kā viena liela slidotava- skrien un pats smejies kā kājas tev neklausa, kosmētikas nebija vispār, bet acis viegli iesārtas- gulētas tikai 30 minūtes.
Skrienu un smejos, un pat nezinu par ko- par to, ka ir tik slidens un pie sevis dungoju „skoljzkie uljici”, par to, ka nokavēju īsto trolejbusu, jo bija atsējies zābaks, par to, ka sētniece izklaidīgi dauza ledu un man prātā ienāk V.Sorokina darbs „Ledus”.
Ja ir kā tajā dzejolī un uz trotuāra ir sirdis, tad ar dzelzs lāpstu dauzot ledu, viņa sabirdina arī sirdi...
...sestdienas rītos.
Sestdienas rītos īpaši kā jebkurā citā dienā var redzēt nogurušajos prieku, bēdas, kaisli, sašutumu, vilšanos, pārsteigumu.. tikai ziemas sestdienas rītos mēs izliekam savas sirdis uz trotuāra un ļaujam lauskam kopā ar sētnieci zaļā pufaikā, tās sabirdināt, kamēr paši s/lidināmies tām pāri.
(08.01.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2687
Kopā:6429785
|
|
|
|