|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Zemie un augstie prāti | | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pirms laika saskāros ar interesantu atziņu “Zemie prāti apspriež cilvēkus, vidējie – notikumus, bet augstie – idejas” . Skan visai nežēlīgi, bet pavisam nesen sanāca iedziļināties vairāk – atziņa glabā patiesību, kura nevienu, kā izrādās, neapvaino. Viss atkarīgs no uztveres un, vai spēj cilvēks uz sevi paskatīties atklāti un pieņemt sevi tādu, kāds ir, nepūšot patiesībā nevajadzīgu ziepju burbuli.
Pēdējā laikā esmu mācījies nedalīt cilvēkus, galvojot sev, ka dalīšana ir “slikti”. Kādēļ slikti? Jo tas padara vienus par vērtākiem, bet citus par nevērtākiem. Tātad – nežēlīga dalīšana, kādu padarot par nulli, bet citu – par Dievu. Sanāk tā saucamā kalpošana elkiem, nevis brīva izvēle. Tādejādi es aprobežoju iespējas un sevi, pie tam darot pāri citiem, kas pie tā varbūt pat nav vainīgi. Tomēr šai atziņā par prātiem ir mazliet citāda būtība, kas manai sirdsapziņai ļauj dalīt cilvēkus, gan neradot tik nežēlīgus vārdus kā “zems”, “augsts” utt.
“Zemie” prāti… Klačas, aprunāšana aiz muguras, spriešana par autoritātēm vai gluži pretēji – par neciešamajiem un “sliktajiem”.
“Vidējie” prāti… Aktualitātes uz ielas, mājās, darbā utt. Visizplatītākais un ērtākais prāts :)
“Augstie” prāti… Filosofēšana par idejām. Kā pateikt – bieži vien tukša un bezjēdzīga, nepraktiska prātuļošana par visu ko. Ar to, starp citu, šobrīd nodarbojos arī es.
Pirmkārt, katrā cilvēkā izpaužas jebkura no šīm īpašībām. Tomēr, te runa iet par to, ka cilvēks pamatā runā/domā šādā līmenī, cilvēks pārsvarā ir tāds. Tai pašā laikā – vai tādēļ viņš būtu kā zemāks vai augstāks? Muļķības! Vai tādēļ viņš būs ne tik sirsnīgs, cilvēcīgs vai interesants? Tikai sevi aprobežojušam un iedomīgam var tā šķist, neprotot redzēt cilvēkos saistošo. Pretējs varētu nosacīti būt erudīts – viņu interesē it viss, viņš būs gatavs, piemēram, noskatīties jebkuru raidījumu, lai arī tas nebūs viņa interesējošs temats, jo tur var uzzināt ko jaunu. Bet ne par to ir šis raksts. Būtībā – katrā cilvēkā ir visas īpašības reizē, citā vairāk un citā mazāk, bet tās neietekmē nekādi tur prāti.
Tas, kurš vērtē cilvēkus pēc prāta līmeņiem, vērtē viņus kā garīgos naudasmakus. Protams, kad izvēlamies, ar ko, piemēram, būt kopā, tad vērtējam, ar ko ir labi. Varu droši apgalvot, ka ne tas nosacīti nosauktais prāts otrā cilvēkā būs tas, kas liks mums justies labi. Bet, kad vērtē apkārtējos pēc prizmas augstāks-zemāks prāts, tas norāda uz iedomīgumu. Protams, tā ir katra paša darīšana.
Cik tālu nonācis esmu es, šie nosacītie domāšanas pamatveidi nebūt nenozīmē, ka tādēļ cilvēks būtu augstāks vai zemāks. Tas nozīmē mazliet ko citu. Pamatā un visvairāk cilvēku ir tādu, kas sarunās izvēlas runāt par notikumiem. Tas ir interesanti jebkuram. Šādi cilvēki pārsvarā darbā varētu būt labi izpildītāji, vadītāji utt. Tie labi spēs izpildīt jebkuru darbu, kas uzdots, bet, iespējams, nespēs radīt ko savu, ko kreatīvi jaunu izdomāt. Tie, kas vairāk mīl runāt par cilvēkiem – tur dominē vēlme dalīt labajos-sliktajos utml., un mētāt cilvēkus pa kastītēm, kā šobrīd daru es. Tātad – tur valda subjektīvas kaislības, kas bieži vien traucē sasniegt kādus mērķus. Ne bez tā – citu cilvēku bieža apspriešana norāda uz to, ka cilvēks sev nešķiet pietiekami interesants, ja tam jādomā tik daudz par citiem. Tātad – cilvēks sevi nevērtē un tādēļ nespēj sevi pilnvērtīgi attīstīt tālāk. Tādi man ir sanākuši secinājumi, paanalizējot apkārtni, kā un ko redzu es. Pēdējie, kas apspriež idejas jeb “augstie prāti”, kā teikts atziņā – tie ir ideju ģeneratori, kas bieži vien filosofē par idejām bez praktiskas jēgas, bet tajos ir potenciāls radīt ko jaunu. Tātad – ar šo pierādās tas, ka nejau šie tā skarbi nosauktie “augstie” un citi prāti būtu augstāki vai zemāki, bet katram no šiem cilvēku tipiem ir savas spējas ko darīt. Vieni rada, vieni vada, bet citi izpilda. Kā jau zināms, katrs zobratiņš šai mehānismā ir vajadzīgs, ne bez viena no tiem neiztikt. Atkal tas, kurš apgalvo pretējo, pierāda savu šībrīža nespēju redzēt bildi kopumā. Ir gan izgudrotāji, gan inženieri, gan izpildītāji! Var pajautāt, ja jau šo vidējo prātu ir tik daudz, tad kādēļ vadītāju un projektētāju nav vairāk kā izpildītāju? Ņemot vērā šo milzīgo cilvēku procentu, notiek mūžīgā iešana uz augšu un katrs tur savu krēslu. Tādēļ arī vieni iet, bet iet lēnām uz augšu, jo priekšā jau krēsls aizņemts.
Vēl kāda interesanta nianse ir tā, ka gandrīz katrs cilvēks kaut dziļi sevī, izlasot šādu atziņu, uzskatīs sevi par augsto prātu vai arī momentāni šo atziņu nonicinās kā muļķību. Tas ir tādēļ, ka mēs katrs gribam būt tas augstais, jo reizēm baidāmies būt tādi, kādi esam. Tai pašā laikā, kā jau parādīju – neviens no šiem “tipiem” nav nedz slikts, nedz labs, ne kāds citāds. Katram ir sava funkcija un iespējas un kādēļ gan to noliegt? Ja pajautāt man, kas esmu es, pats sevi nespēju piedēvēt ne pie vienas no šīm grupām. Vairāk laikam jau idejiskais, jo vairāk mīlu filosofēt par nepraktiskām lietām, nekā par notikumiem un cilvēkiem – bet, protams, no katra mazliet ;). Ja es sajutīšu sevī neapvaldāmu vēlmi klačoties par citiem – tātad nu kaut kas mainās manī, tātad, pirmkārt, manā dzīvē notiek par maz interesantu lietu. Var būt jau tagad? Ko var zināt… :)
Protams, var iebilst, ka cilvēki vienkārši nemīl spriest par domām un idejām, bet tur tās pie sevis. Tā arī ir! Tai pašā laikā – pirmkārt – cilvēks, kas patur domas pie sevis, bieži vien baidās tās paust, lai justos stabilāks. Otrkārt – domu turēšana pie sevis nozīmē sevis aprobežošanu, jo netiek dota iespēja domām apvelties ar apkārtējo, jo nav nedz kritikas, nedz cita skata no malas. Tātad – tie, kas patur visu pie sevis, ir mazāk spējīgi radīt ko jaunu. Ģēnijs būs ģēnijs dubultā, ja cits tam pavērs acis uz to, ko viņš vēl nav pamanījis – plašāks skats.
Tātad, pēc šiem “prātu” dalījumiem iznāk, ka nejau cilvēki tiek dalīti pēc kādām kvalitātēm, kas ir zemi un nevajadzīgi, bet gan pēc tā, kāds kuram ir potenciāls karjeras ziņā. Tomēr, ņemot vērā vietām pārprasto cilvēku vērtēšanu pēc amata un ienākumiem – šāda dalīšanas piekopšana nav nekāds brīnums. Bet arī tas ir tikai tādēļ, ka cilvēki jauc darba darīšanas ar cilvēciskām attiecībām. Var jau būt, ka ir cilvēki, kuriem patiesu baudu dot kontaktēšanās ar amatu, nevis ar cilvēku. Man gan liekas, ka cilvēks jauc šīs abas lietas. Bet, protams, neviens mēs nevaram saprast un redzēt visu reizē.
Kā redzams, ir tik liela vara arī pār mani vēlmei kvalificēt un dalīt pa kastītēm, kā tikko izdarīju. No vienas puses – apzinos, ka tam nav būtiskas nozīmes, bet – ja doma ir, tā ir jānoved līdz kādai pieturzīmei. Ļaujamies sev!
29.09.2004
(18.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2845
Kopā:6436273
|
| |
| |
|
Autori
