|
|
|
|
|
|
|
| | Relativitāte un…smēķēšana | | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Cik gan viss ir relatīvs. Mēs ticam tam, kas un kā mums šobrīd ir saprotams, bet paies 50 gadi un puse no tā, kam ticam, jau būs noliegta ar jaunām teorijām, ar uzsvaru uz vārdu “teorijas”. Mēs ticam šībrīža dzīves uztverei, psiholoģijai, zinātnei. Mēs to visu bieži vien saucam par faktiem, jo visi tā uzskata. Tai pašā laikā – liela daļa uzskatu, kas valdīja pirms, piemēram, 200 gadiem, šodien atzīti kā absurdi. Savukārt cilvēks, kas dzīvoja tai laikā, svēti ticēja tam, ko dzirdēja, ko lasīja. Un tieši tāpat ir ar mums šobrīd. Tas tā būs mūžīgi un no tā neizbēgt, jo viss ir relatīvs un laicīgs.
Kādā pāris teikumu sarunā ar kādu kolēģi atklāju kādu iespējamu maldu, bet uz tādiem pieņēmumiem balstās puse no visa, kam ticam. Kolēģis izteica viedokli, ka es dēļ smēķēšanas nomiršu 5 gadus ātrāk. Protams, ka es sāku ar humoru atbildēt, ka labāk mirstu ātrāk, bet laimīgs un nodzīvojies. Tad vienā mirklī pār mani nāca apgaismība. Tas, ka smēķētājs mirst ātrāk kā nesmēķētājs, varētu būt vidēji statistiskā taisnība, lai arī – ne visi vienmēr trāpa tai statistikā. Bet, vai smēķētājs mirst dēļ smēķēšanas, tas jau ir cits jautājums! Un kā mēs varam zināt, ka visiem cilvēkiem, kam ir tendence uz smēķēšanu, nav kāds gēns, kas tiem dod mirt vidēji statistiski ātrāk kā nesmēķētājiem. Varbūt ne smēķēšana nogalina, bet gan man ir paredzēts mirt ātrāk un tam piekabītē statistiski līdzi nāk arī vēlme smēķēt vai krist atkarībās vispār. Protams, šī pat nav teorija, bet tikai domu spēle, kas parāda, ka mēs ticam tam, ko mums saka, lai arī īstenībā pēc daudziem gadiem atkal būs citas teorijas. Un tā vienmēr. Nekas nav viennozīmīgs.
Mēs ticam, ka zāles, ko tagad lietojam, mums palīdz. Mēs ticam, ka mūs mīl. Mēs ticam savai būtībai un tam, ko darām, lai arī, varbūt pēc 30 gadiem tam visam pašu acīs nebūs nekādas jēgas. Tieši tāda iemesla pēc es domāju par šodienu, lai justos maksimāli labāk un vēl par rītdienu – atkal, kas būs tālāk, nav zināms. Vai pēc gada būs vērtība tam, ko esmu centies sasniegt gadu? Ja pat nē, tad vismaz mācīšos to uztvert nesāpīgi, atceroties patīkamo ikdienu, par kuras būtni es biju rūpējies katrā šodienā.
Tad pajautāt, kam ticu es – es ticu sev šodienā. Es ticu tam, ka nav nozīmes, vai smēķēju, vai ne. Ja būs man lemts piedzīvot to vai šo, tad tas notiks tā vai tā, nekur man no tā nesprukt.
Varbūt, ka man nieres sabojātos tāpat, varbūt ka plaušām ir bijusi tendence padoties jebkādam stiprākam kairinājumam, varbūt, ka vēzis nāktu kā aicināt, smēķēju es vai nesmēķēju. To neviens nevar galvot, ka tas notiek tieši tādēļ, ka tiek smēķēts. Un tā tik daudz uzskati ir trausli, bet ticam mēs tiem tādēļ, ka kaut kam ir jātic. Mēs neprotam neticēt nekam, jo tad zūd jēga. Bet varbūt tas ir malds, tikai neprasme, ka nejūtam jēgu, ja ticam sev šodien, tam, kā jūtamies?
Es neticu zālēm, kuras maksā lēti, jo tās ir mierinājums tiem, kam grūti ir. Es neticu zālēm, kas maksā dārgi, jo peļņa tās tiem, kas ir gudri. Es zālēm neticu, bet tai pašā laikā es ceru, ka tās palīdz, jo citas izvēles nav! Vai ticēt ticības spēkam? Tad varbūt drīzāk tam. Kaut kam jātic ir un tā nav nolemtība, bet cilvēka daba. Mēs tiecamies ticēt tam, ka viss ir zināms un saprotams, lai arī patiesībā varbūt nemaz tā nav. Viss ir relatīvi. Varbūt zinātne, kam ticam šobrīd, ir kļūdaina? Bet mēs tai ticam. Protams, kādēļ gan ne.
24.10.2004 (18.11.2004) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2869
Kopā:6436297
|
|
|
|