|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pasaka par raganu | | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es toreiz biju meža vecis tajā pašā mežā, kur dzīvoja ragana, par kuru es jums gatavojos stāstīt.
Ragana bija patiesi parasta ragana. Nekas neatšķīra viņu no citām tādām pašām raganām, kas dzīvoja citos mežos. Pēc sejas briesmīga, piere krunkaina, deguns līks, mute šķība, acis šķielēja un likās skatījās katra uz savu pusi, zods bija garš ar dziļu rievu pa vidu, mati retām melni sirmām šķipsnām noklāja nomelnējušo un likās sacietējušo galvas ādu. Tā kā ragana bija veca, tad bieži vien viņa bija aizelsusies un elsojot atvēra muti, no kuras nāca briesmīga puvuma smaka un rēgojās divi atlikušie zobi -līki un galīgi melni. Rokas un kājas bija briesmīgi tievas, bet viņa vispār bija galīgi izģindusi, jo paši saprotat nebija jau viņai uz vecumu vairs tā spēka ķert Ansīšus un Grietiņas. Pārtika ragana no meža labumiem - ogām, sēnēm , protams ieskaitot mušmires. Reti kad viņai vairs gadījās kāda haltūra ārpus meža. Cilvēki pēdējā laikā aizvien mazāk ticēja tām burvībām. Bet, ja patrāpījās kāds, kam vajadzēja pielaist skādi kaimiņa govīm, vai kāda ciema meiča gribēja pieburt rozi savai sāncensei, ragana nekad neatteica. Darbu vienmēr padarīja kvalitatīvi ar pilnu pienākuma apziņu, kaut arī atalgojums vairs nebija kā senāk. Iedeva viņai labākajā gadījumā kādu vistu, vai duci olu, sliktāk vēl ja mēģināja iespiest saujā piecus latus. Nu ko viņa varēja ar tiem darīt, nebija jau latiem seno labo zelta dālderu vērtība. Vai nu vajadzēja ņemt savu slotu un lidot uz pilsētas T- mārketu pēc iepirkumiem? Nē ,viņa vairs nevarēja to atļauties, sen jau mocīja nelabums no augstuma. Un tādos brīžos patiešām viņai kaklā sakāpa rūgtums un gribēja kaut ko sariebt pašam naudas devējam. Bet tas nozīmētu zaudēt citus klientus un kaut vai kādu iespēju nopelnīt. Burties pašas labuma dēļ, raganai sen nenesās prāts. Viņa varēja protams, noburt sevi par jaunu skaistuli, lai citi viņu tādu redzētu, bet atlika pašai paskatīties spogulī, un sevi jau neapmanīsi, tur pretī lūkojās tas pats briesmīgais radījums, kas arī viņa bija - īsta veca ragana.
Es ar viņu sadzīvoju tīri labi. Tie gan ir apmelojumi, ka mēs kooperējāmies. Tiesa gan, bieži vien tie, kuriem ragana bija nodarījusi skādi nāca pie manis, lai es noņemtu lāstu , vai izārstētu rozi. Es to, protams, darīju un, protams, par samaksu. Bet es jau teicu, ragana to darīja pēc klienta pasūtījuma, nekādas pašdarbības pēdējos 300-500 gados vairs nebija. Dažreiz ragana, kad viņai bija kāds drosmes uzplūdums, paņēmusi slotu atlidoja pie manis ciemos. Man gan liekas
tur vienkārši bija vainīgs kāda stiprāka dzēriena malks, galu galā kāpēc gan lai viņa nevarētu iedzert, tās cilvēciskās vājības ir tik lipīgas. Es gan viņai vienmēr atgādināju, lai nelido dzērumā, nez kā tas var beigties. Bet viņa tikai dobji ķiķināja, palaikam dīvainajām skaņām pārejot klepū, knapi varēja saprast, ko viņa gribēja pateikt, ka par lidošanu dzērumā uz slotas sods nav paredzēts un neviens viņu aizturēt nevar. Lai būtu viesmīlīgs kaimiņš, man nekas cits neatlika kā celt galdā kādu jaunības eliksīru, gan paši saprotat - neaizstājamo spirta un ārstniecisko zāļu uzlējumu un uzkodām uzcept raganas līdz atnestās, viņas slavenās mājiņas uz vistas kājiņas izdētās olas.
Runājām par vecajiem labajiem laikiem, par prinčiem, princesēm, vecajiem sen izzudušajiem burvjiem un brīnumiem, kas tagad nevienam nav vajadzīgi, par nāvi un mīlestību, kas nekad nezudīs.
Reiz, vienā no tādiem vakariem, kā bija nebija, ragana pēkšņi galīgi saskuma un likās viņas acīs pat sariesās asaras.
"Zini, meža veci" viņa teica " viss ir bijis, viss, gan ļaunais un pat atzīšos grēkos, esmu izdarījusi pat kādu labu darbu. Taču man drīz jāmirst, bet neviens nav mani mīlējis un es neesmu mīlējusi ne vienu."
Es laikam izskatījos stipri pārsteigts, ar savu muti, no brīnumiem atvērtu līdz ausīsim. Mans mīļais mājas krupis paskatījies uz mani, pat bailīgi nokurkstējās un nolēcis no galda, palēca pagultē. Un vienu brīdi man īstas šausmu tirpas noskrējās paar muguru, atvainojiet, bet brīdi iedomājos , ka ragana grib vienkārši ar mani, saprotiet, hm..., seksu.
"Labi es tad laikam iešu" sakaunējusies par savu negaidīto atklātību noteica ragana un kauliem krakšķot piecēlusies devās uz kaktu pēc savas slotas.
Man lielais pārsteigums bija garām un nogrozījis galvu , kas tik negadās, es apdomāju tikko dzirdēto.
Ragana bija jau pie loga un kārtoja slotu, apčubinot sen padilušo žagaru bunti slotas galā.
"Pagaidi ", es teicu" ir viena doma"
Ragana pagriezās pret mani. Uzmetis skatienu viņas briesmīgajam ģīmim , es likās jau zaudēšu savu apņēmību.
"Ko, ko Tu esi izdomājis, meža veci , saki" raganas balss likās pilna cerību un gaidu.
"Labi , jā , bet tas Tev maksās mājiņu uz vistas kājiņas un visu citu Tavu nekustamo un kustamo mantu", es ātri nobēru, lai izskatītos stingrs un apņēmīgs, jo ragana, radījums tomēr kaut cik sievietei līdzīgs, viņa varēja atļauties krist nepiedienīgā sentimentālismā, bet man bija jābūt stingram, un bez sava labuma man brīnumus taisīt neklājās.
"Tu jau saproti, ja Tevī kāds iemīlēsies, Tu vairs nebūsi ragana un mājiņa ar visiem tiem burvju rīkiem Tev vairs nebūs vajadzīga", es turpināju. Es izklāstīju raganai savu plānu: " Ja kāds Tevi no labas un skaidras sirds noskūpstīs, tad Tu tapsi noburta un kad pirmais, ko Tu satiksi, paskatīsies uz Tevi, Tu pārvērtīsies par viņa sapņu sievieti, un iemīlēsies viņā. Bet savas raganības un nešķīstības Tu aizmirsīsi. Kā un kad tas notiks to atstāj manā ziņā, bet ilgi nebūs jāgaida."
Un man par brīnumu ragana atbildēja: " Labi".
Zvērinātos notārus mēs nemeklējām, lai savu līgumu apstiprinātu, ap manu māja bija pilns visādu zvēru un viņi to dzirdēja. Arī " Vēstnesī " sludinājumu nelikām, jo vārnas , kas turpat aiz loga snaikstījās, tūlīt pat, pēc pēdējiem raganas vārdiem pacēlās spārnos, lai jauno vēsti izķērktu pa visu mežu.
Es attvēru savu seno labi noputējušo burvju grāmatu, kura man bija vēl no tiem senajiem laikiem tūkstošiem gadu atpakaļ, kad es vēl tikai mācījos par burvi, un no saceltajiem putekļiem skaļi nošķaudījos. Pie reizes nodomāju, ka nekāda burvestība nepalīdz pret putekļiem, bet būs brīvā brīdi kaut kas jāizdomā pret tiem, par pamatu ņemot buramvārdus pret knišļiem un sīkajiem kukaiņiem, kā blusas un utis.
Bet atgriezīsimies pie raganas. Atvēru grāmatā vajadzīgo vietu un skatīdamies raganas acīs, noskaitīju vajadzīgos buramvārdus. Buramvārdus šeit necitēšu, tie ir mans komercnoslēpums.
Tad teicu " Tagad ej! Uz neredzēšanos!"
" Zini , vēl viens , laikam gan jau tikai lūgums ", es piebildu" nelido tagad ar slotu, Tu esi pārāk satraukta, man liekas".
" Jā , labi " likās gandrīz vai pazemīgi nopūtās ragana. Nolika slotu atpakaļ kaktā un lēnām nokāpusi pa kāpnēm, devās kaut kur apmēram savas mājas virzienā. Kājām staigāt viņa acīmredzot nebija ieradusi un slikti orientējās šajā meža pusē. Bet tas man nāca tikai par labu, jo manā galvā jau bija piedzimis, nekautrēšos teikt ģeniāls plāns. Neizklāstīšu visas nianses un trikus, bet viss noritēja kā nāks, vismaz kas attiecās uz manu burvju mākslu. Klausieties tālāk!
Ragana gāja pa mežu un bija nedaudz apmaldījusies. Es jau teicu, ka manā meža pusē viņa slikti orientējās, un jāatzīst biju es viņai savu pazīstamo vadātāju uzsūtījis, lai man vairāk būtu laika sagatavoties. Gāja, gāja ragana, starp citu pamanīja vadātāju un rupji lamādamās to aizdzina. Vadātājs bija galliņi satriekts, kad atgriezās pie manis, vēl nekad nebija tā izgāzies, ka viņu pamana. Nomierināju viņu, galu galā ragana jau bija tomēr profesionāle, ne tādus vien jociņus spēj
atšifrēt. Bet viss jau bija sagatavots. Gāja , gāja ragana un satika mežā mazu puisīti, kas sēdēja uz celma un gauži raudāja. Tā kā ragana , vairs netaisījās palikt ragana, tad arī ne mirkli neiedomājas
vest puisīti pie sevis uz mājām un izvārīt katlā, kā tas būtu citkārt. Tā vietā viņa apjautājās" Kas noticis , puisīt , kāpēc tu tā raudi". Puisītis paskatījās uz raganu un teica, " vecmammiņ, es gāju uz mežu pakaļ tam smukajam putniņam, kas tik skaisti dziedāja un apmaldījos" .
Te neliela atkāpe. Nepārmetiet man par to putniņu un puisīti, es neesmu ļaunais. Putniņu par labi paveikto darbu es pabaroju ar garšīgākajiem tārpiem, ko saraku dārzā. Bet puisīti visu laiku uzraudzīja manis speciāli dresēts lācis-miesassargs, tā kā viss
bija pilnīgi droši , no bērna galvas nevarēja ne mats nokrist. Arī par raganu es biju drošs, ka uz ļauniem darbiem viņu vairs nevelk, tā bija arī daļa no manas burvestības, es zvēru!
Nu tad tālāk bija sekojoši. Ragana nolēma puisītim palīdzēt un izvest no meža, paņēma viņu aiz rokas un abi kopā devās ceļā. Drīz viņi sasniedza mežmalu( P.S. Nekur dziļi mežā, es to bērnu neliku ievilināt) un iznācis no meža puisītis priecīgi iesaucās:
"Redzi, vecmāmiņ, re, kur manas mājas".
Tad viņš pakāpās uz tuvējā celma un pateicis: " Paldies, vecmāmiņa", NOSKŪPSTĪJA RAGANU, noleca no celma un projām bija, ka tikai papēži nozibēja mājas virzienā.
Drosmīgs puika, vai ne, es biju izvelējies pareizo. 10 man balles un Zelta medaļa pienākas, nerunājot nemaz par medus podu. Nu labi ,- uzslava pienākas arī puikam. Medus podu , starp citu nopirku, Bauskas rajonā pie viena bitenieka, un abi ar to lāci, viņam jau arī pienācās, neesmu skops, mēs to medus podu no priekiem izēdām.
Viss bija noticis kā smērēts, vai jums arī nav prieks? Āā, jūs vēl sakāt, ka nav viss. Bet tālāk es neko nezinu. Lācis, kā puika aizskrēja
uz mājām, steigšus ļekoja pie manis, lai pastāstītu, kas noticis, un nevienu citu es nebiju nosūtījis, lai redzētu, kas notiks. Paši ziniet, kur divi, tur trešais liekais. Bet tur divi balodīši noteikti bija, to es garantēju, un vai jums iemesls šaubīties, vai liekas, ka esmu jums kādreiz, kaut ko samelojis?
Varam jau iedomāties, ka pa ceļu garām jāja princis, tad viņš noteikti ieraudzīja savu sapņu princesi, ja tas bija biezais uz "Merša" , tad satika savu supertopmodeli, ka Kens , tad ieraudzīja Bārbiju, ja pensionārs Jānis no kaimiņu ciema gāja sēnēs, tad satika savu ilgi cerēto pensionāri Annu.
Kā bija - tā bija, divas mīlošas sirdis - tas ir skaisti jebkurā vecumā un sociālajā grupā. Nu, vēl neesat apmierināti. Man jāpaskatās kristāla lodē? Kopš es nopirku savu SONY ""Black Trinitron" televizoru es to noliku uz galda lodes vietā, bet lodi kaut kur nobāzu, un mierīgi skatos interesantos seriālus un amerikāņu bojevikus. Netaisos visu māju apgriezt riņķī tāda sīkuma dēļ, kā lai uzzinātu , kas notika ar raganu. Viss notika, kā biju solījis. Ragana nav vērsusies pie manis ar
reklamācijām, kas tikai apstiprina manus vārdus.
Labāk pastāstīšu , kas notika ar raganas māju. Biju nodomājis tur ierīkot novadpētniecības muzeju, ar nosaukumu " Raganu un zintnieku burvju tehnoloģiju meža muzejs", gribēju arī ierīkot atpūtas bāzi mežā pie spoku akača. Bet, kamēr domāju, meklēju sponsoru, skatījos kur kredītu paņemt, uznāca liela vētra, norāva mājiņai jumtu, vistas kājiņa izmirka, saslima un nomira.
Un tas nav viss, nabaga nelaiķes kājiņas atliekas vilki un klejojošie suņi saplosīja.
Tā izgāzās visi mani lielie biznesa plāni. Visus parējos krāmus citi meža zvēri un sēņotāji ar ogotājiem izstaipīja.
Laikam skumjas beigas sanāk šai pasakai. Vismaz man skumji, dari labus darbus un nekāda materiāla ieguvuma. Skumji, vai ne?
Nē, tomēr nav skumji, ir labi, ragana vairs netraucē ar savu gaudošanu pa vakariem skatīties seriālu" Nikita" un "Slepenās lietas".
Te nu pasakai beigas. LABAS BEIGAS.
(20.01.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1088
Kopā:6412853
|
| |
| |
|
Autori
