|
|
 |
|
|
|
|
| | Tad, kad vajadzēja | Autors - Anbiente
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tad, kad mums vajadzēja tikties, lija lietus. Saules nebija. Lija lietus. Debesis raudāja. Ak Dievs, kā man patiīk lietus! Mēs nesatikāmies, jo lija lietus. Tev nepatika lietus.. Mūs nesaprata.. Kas mēs bijam viens otram? Izklaide? Kaut kas vairāk? Vai mums vienkārši bija JĀBŪT kopā?
Es nezinu.. Jābūt ir vārds ar priedēkli jā-.. Bet man tik ļoti tie riebjas.. Tas ir tikpat stulbi, kā teikt labākajam draugam ‘sveiki’..
Mūs nesapratīs.. Un, pat ja sapratīs, tad ne jau mūs. Nesapratīs, jo mēs bijām savādāki. Vai savādāki ir sliktāki?..
Gribu kleitu. Garu, skaistu kleitu. Melnu kleitu. Nevis baltu.. Vienmēr izvēlēšos kreiso nevis labo pusi. Stāvēt un raudāt kopā ar debesīm. Sajust vēju sevī. Sajust, ka neesmu tāda, kā visi vientuļie.
Mūs nesaprata. Mēs netikāmies, jo lija lietus. Tev nepatika lietus.
..Cilvēki stāvēja un skatījās debesīs. Kaut ko gaidīja. Cerēja.. Un.. Mūs nesapratīs.. Nekad, jo mēs bijām savādāki. (08.02.2006) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1188
Kopā:6626734
|
|
|
|