|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tad, kad vajadzēja | Autors - Anbiente
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tad, kad mums vajadzēja tikties, lija lietus. Saules nebija. Lija lietus. Debesis raudāja. Ak Dievs, kā man patiīk lietus! Mēs nesatikāmies, jo lija lietus. Tev nepatika lietus.. Mūs nesaprata.. Kas mēs bijam viens otram? Izklaide? Kaut kas vairāk? Vai mums vienkārši bija JĀBŪT kopā?
Es nezinu.. Jābūt ir vārds ar priedēkli jā-.. Bet man tik ļoti tie riebjas.. Tas ir tikpat stulbi, kā teikt labākajam draugam ‘sveiki’..
Mūs nesapratīs.. Un, pat ja sapratīs, tad ne jau mūs. Nesapratīs, jo mēs bijām savādāki. Vai savādāki ir sliktāki?..
Gribu kleitu. Garu, skaistu kleitu. Melnu kleitu. Nevis baltu.. Vienmēr izvēlēšos kreiso nevis labo pusi. Stāvēt un raudāt kopā ar debesīm. Sajust vēju sevī. Sajust, ka neesmu tāda, kā visi vientuļie.
Mūs nesaprata. Mēs netikāmies, jo lija lietus. Tev nepatika lietus.
..Cilvēki stāvēja un skatījās debesīs. Kaut ko gaidīja. Cerēja.. Un.. Mūs nesapratīs.. Nekad, jo mēs bijām savādāki.
(08.02.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
