|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | No Tevis slēpties varu es | | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No Tevis slēpties varu es,
Kaut vai no visas pasaules,
Bet pašam no sevis neaizbēgt nekur,
Kad sirdsapziņa krūtīs dur un dur…
Tā krūtis spiež un tur mani ciet
Un neļauj brīvi no Tevis prom iet,
Līdz Tev to pie kājām izklāšu,
Un tā sevi brīvu padarīšu.
Es Tev patiesību atklāšu,
Par savām jūtām stāstīšu,
Lai Tu dēļ melu neciestu
Un citu mīlēt varētu.
Ak, piedod man šo
Atklāsmi briesmīgo,
Lai Tev nekad vairs nemelotu
Un Tev man to piedot nevajadzētu.
(15.02.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
