|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es ieklausos | | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es ieklausos klusumā un vējā,
Un ieklausos jūras šalkās …
Tik daudz var izlasīt cilvēka sejā,
Bet tomēr daudzi maldās.
Es ieklausos klusumā un vējā
Un metos neprātīgā dejā:
Es gribu raudāt un atkal smieties,
Bet par ko un kāpēc – neatzīties.
Es ieklausos klusumā un vējā,
Un gribu to izteikt dzejā.
Tas nav ne šādā, ne tādā sakarā,
Un, lūdzu, to ņemiet vērā:
Ir šāds izteikšanās veids man ērts,
Kaut nezinu kāds ir tam mērs,
Bet vai tādēļ vien mērīt vērts?…
(17.02.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3216
Kopā:6974198
|
| |
| |
|
Autori
