|
|
|
|
|
|
|
| | Liktenis | | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Negribīgi zils galds
Lūdza sev tauriņu spārnus.
Lai var aizlidot,
Lai var nemosties,
Lai neuzsūkt uz sevis rakstītos
Burtus.
Noburtos.
Viņš lūdza sev spārnus.
Kaut zvirbuļa.
Lai viņu pārstātu mocīt.
Grozīt.
Pārgrieztas sejas.
Lai negrieztu uz viņa desu,
Lai negrieztos dejās,
Lai skatītos griestos
un brīnītos-
Kāds zils mirdzums tur lejas...
Viņš nometies ceļos
Pielūdza vārnas.
Bet viņas bija nepielūdzami
Ideālas.
Viņas nemainīja neko.
Ne pret zilu krāsu.
Un viņas lidoja prom
Apvainodamās, ka tāds noplucis dēlis
Viņas dēvē par māsām.
Galds, kā tas no Likteņa
Nolemts,
Sadega kaut kādā krāsnī.
Un mušas atdzīvojās no
Siltuma un izpleta spārnus
[Zils mirdzums iespīdējās]
Un lidoja.
Līdz logam.
Un atsitās.
Un nositās.
Galda liktenis
Sāpīgs. (19.02.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2322
Kopā:6420579
|
|
|
|