|
|
 |
|
|
|
|
| | Bezcerība | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nolādēts cilvēkam ejams ceļš,
Caur sāpēm un asarām.
Vienalga lūdzams vai nīstams zelta teļš,
Sāp aukstām ziemām un karstām vasarām.
Klupdami uz nelaimju dangām,
Knapi kustamies uz priekšu.
Viscaur ieskauti melnām likteņa dangām,
Kas tiecas mūs ieraut uz iekšu.
Lāpītu sirdsapzinju, tulznainu skatu
Dzīvi vērtējam un ceram,
Ka priekšā vēl uzspīdēs paradīzes gaisma.
Tā nebūs! Deram?
17.03.2004 (18.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|