|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sekotājs | | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Paugurains ceļš manā priekšā stāvēja,
Fonā zibens un pērkons dārdēja.
Viena es gāju uz mistisko tāli,
Galvā bij' sapņi, kas likās blāvi.
Bridu pa peļķēm, kas lielākas kļuva.
Līstot lietum, tās apmērus guva.
Cauri visam es tomēr gāju,
Cenšoties saglabāt savu stāju.
Pēkšņi es jutu- aiz manis kāds gāja.
Nu gan es nedrīkstēju būt vāja!
Sāku daudz ātrāk iet uz priekšu,
Nedomājot, vai kaut ko sasniegšu.
Bet soļi aiz manis daudz ātrāki kļuva,
Un mana drosme tik strauji gruva.
Es skrēju pa ceļu cik ātri vien spēju,
Bet ātrāk kā sekotājs nevarēju.
Tad saķēra mani spēcīgas rokas,
Es domāju- kādas tagad būs mokas!
Uz kakla sajutu siltu elpu,
Viņš spējis bij' iekarot manu telpu.
Tai brīdī man bija tik ļoti baisi,
Līdz izdzirdēju zināmu balsi-
"Cik ilgi no manis tu vēl bēgsi?
No manis jau aizmukt nevarēsi!"
Es raudzījos sejā tam, kas seko
Un priekā nespēju pateikt neko!
Tas pats, ko redzēju sapņos un tālumā,
Nu smaidīgs stāvēja manā tuvumā...
(06.03.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
