|
|
|
|
|
|
|
| | Eksistence | Autors - Lāsma Feldmane
| | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu eksistē, tu esi,
Šo dzīves slogu nes.
Vairs nav tev smaids,
Arī ne sāpju vaids.
Ne prieks, ne skumjas,
Vien domas dumjas.
Kam būt uz zemes šīs,
Ja tevi nesapratīs?
Kam aizņemt pasaulē vietu,
Ja vari saukties par lieku?
Tik daudzi cilvēki gļēvi,
Kas ikdienā dzīvo mēmi,
Pa zemi šo tomēr staigā,
Caur acu skatieniem klaigā,
Ka dzīves ceļš viņiem grūts,
Ka pārāk maz ir šeit gūts.
Kāds cits uz priekšu traucas
Un tur, kur nevajag, jaucas.
Vien tādam būs vieglāk dzīvot,
Jo pratīs viņš citus rīkot.
Bet kādēļ gan mocīt sevi
Un deldēt pasaules zemi?
Tu eksistē, tu esi,
Kaut varbūt vajā stresi.
Tu paklausīgi dzīvo,
Kaut pazust bieži tīko.
Tev dzīvot nepietiek rosmes,
Bet aiziet pietrūkst drosmes...
(06.04.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1466
Kopā:6123700
|
|
|
|