|
|
|
|
|
|
|
| | Mans dzejolis | Autors - Zora
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
es sēdu dīvānā
kailiem gurniem
un slapjiem matiem
un pretī stāvošais spogulis atbild
maniem klusajiem skatiem
ir vakarpuse
kaķis otrpus logam
kaut kur dziesma par Maskavu
un angļu valodas gramāmatas
cena- desmit lati
guļ man blakus dīvāna kreisajā pusē
un man gribas
vienkārši klusēt
un iznaudīt to
ka esmu
šeit
un tieši šeit
un ne citur
un ka esmu tieši es
nevis cita
es piecēlos
tad kad rokas no pazemes
mani žņaudza un sita (02.04.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2007
Kopā:6059837
|
|
|
|