|
|
|
|
|
|
|
| | varu | Autors - Ilze R.
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šobrīd, viss jau ir izlietots, nederīgs...viena maza iespēja-
Un tu jau to zini...tu jau zini...
Un kāpēc tad es mācos vairāk no tevis nekā
Tu no manis...kāpēc es pārstāju
Elpot, kolīdz ieraugu tevi...
Es saplūstu ar drēbēm, ar sienām, bet tu tik un tā
Nāc smaidošs un paņem mani pie
Rokas un aizved uz Zilajiem kalniem...
Skaistums tālu, tālu saplūst ar
Ziepju traukiem un vecām fotogrāfijām,
Es nekur, bet tu tepat.
(17.04.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1291
Kopā:6119363
|
|
|
|