|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Labi, ka bail | | Komentāri (14)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Saldais
Mēs gulējām viņas istabā, viņas gultā, zem viņas mīļākās segas. Runājām par kosmosu un tamlīdzīgiem niekiem. Atzinos, ka nemāku peldēt. Gaidīju, ko viņa teiks, bet tad pēkšņa graboņa aiz ārdurvīm.
„Dzirdi? Kāds nāk!” viņa izleca no gultas.
„Jā, bet...”
„Paņem manus auskarus, tie ir uz spilvena!” satraukta balss.
Es zinu – viņai ir bail no savas mātes, nav jau tai visā, protams, nekādas vardarbības, bet tomēr kaut kur tās bailes ir radušās. Varbūt pie vainas mātes biezās uzacis, varbūt mūžīgā zirgaste? Nezinu.
„Šitos?”
„Nē, tie ir manas māsas. Nu tos, kas tev atgādina karātavas.”
Mēs izlecām pa logu. Viņa dzīvoja pirmajā stāvā. Ārā sīkie spēlēja vācu paslēpes. Gribēju uzprasīt, vai arī viņa nevēlas uzspēlēt, bet tā arī neko nepateicu.
„Labi, man jāiet. Jāmācās.”
Skūpsts.
„Tiekamies rīt?”
„Jā, tiekamies”
Viņai ir dabīgi lielas, gaišas lūpas. Turpmāk uz tām skatīšos daudz biežāk, pat tad, kad zem balkona, kā biju redzējis filmās, būs jāaizver acis.
(03.04.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2336
Kopā:7655533
|
| |
| |
|
Autori
