|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Labi, ka bail | | Komentāri (14)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Saldais
Mēs gulējām viņas istabā, viņas gultā, zem viņas mīļākās segas. Runājām par kosmosu un tamlīdzīgiem niekiem. Atzinos, ka nemāku peldēt. Gaidīju, ko viņa teiks, bet tad pēkšņa graboņa aiz ārdurvīm.
„Dzirdi? Kāds nāk!” viņa izleca no gultas.
„Jā, bet...”
„Paņem manus auskarus, tie ir uz spilvena!” satraukta balss.
Es zinu – viņai ir bail no savas mātes, nav jau tai visā, protams, nekādas vardarbības, bet tomēr kaut kur tās bailes ir radušās. Varbūt pie vainas mātes biezās uzacis, varbūt mūžīgā zirgaste? Nezinu.
„Šitos?”
„Nē, tie ir manas māsas. Nu tos, kas tev atgādina karātavas.”
Mēs izlecām pa logu. Viņa dzīvoja pirmajā stāvā. Ārā sīkie spēlēja vācu paslēpes. Gribēju uzprasīt, vai arī viņa nevēlas uzspēlēt, bet tā arī neko nepateicu.
„Labi, man jāiet. Jāmācās.”
Skūpsts.
„Tiekamies rīt?”
„Jā, tiekamies”
Viņai ir dabīgi lielas, gaišas lūpas. Turpmāk uz tām skatīšos daudz biežāk, pat tad, kad zem balkona, kā biju redzējis filmās, būs jāaizver acis.
(03.04.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
