|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vēlme | Autors - Aija Gasone
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Gribu iznomāt sev jaunu dzīvi
Un izmest veco atkritumos.
Vējš ir aplauzis manus nedrošos spārnus –
Nu es vairs nevaru pacelties no zemes.
Un sirdi māc neizsakāmas ilgas,
Tās pārņem visu miesu un apsedz
Kā bieza, pūkaina sniega kārta.
Es nezinu, kam ticēt, kāpēc...
Es skumstu.
Un nav vairs nozīmes tam, kas bijis,
Ja neuzticos,
Ja ir bail.
Katram ir tiesības uz otru iespēju,
Bet daži to neļauj,
Ļau tai aizlidot debesīs uz neatgriešanos.
Es lūdzu piedošanu sev
Par to, ko sev nodaru.
Gribas, lai sāpes beidzas,
Lai sirds piedod,
Lai sākas kas jauns un patstāvīgs...
Be tas laikam kārtējais sapnis... (17.04.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|