|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | smaids | | Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
ir brīži, kad tu neapzinies, ko viņi var nozīmēt turpmākajā dzīvē. Ja izdodas, kaut vienu tādu brīdi pamanīt, tas maina visu. Tevi, tos, kas tev apkārt un pat pasauli. Tā kļūst gaišaka! Nu tad par tādu brīdi es arī uzrakstīju.
Reiz uzsmaidīja garāmgājējs man svešs,
es zinu, cik vērts ir šāds smaids -
divas sārtas rozes un kaimiņa skalps.
Es nepārdošu, liekas cena nav tā vērts.
Es ieluku šo smaidu kabatā sev,
ikdienas nēsāju kā veiksmi to līdzi.
Un patiesi, man sen nav slikti gājis,
esmu paaudzies un resnāks kļuvis.
Ir pagājis jau vairāk kā gads
bet svešais joprojām kabatā man smaida.
Draugs man tagad jautā: "Pa kuru ielu
Tu reiz gāji? Vai vari aizdot man smaidu?"
Aizdot? Aizdot nevarēšu tev smaidu,
viņš smaida tikai manā kabatā.
Beigās es viņam gudri atbildu,
ka nevajag meklēt svešu laimi.
(28.05.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
